Atšķirības starp "Lēvenšterni" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Loewenstern_Wappen.png|thumb|200px|]] |
fon '''Laudoni''' (''von Loewenstern, Löwenstern'', kr. ''фон Левенштерн''), literatūrā arī '''Ļaudoni''' – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (''Rigemann, Rimann, Rynmann'', avotos parādās 1380. gados). Rīgas [[rātskungs]] Heinrihs Rīgemans (''Heinrich Riegemannn'', (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (?-1658) un Dītrihs (1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (''Leijonstierna, Loewenstern''), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | fon '''Laudoni''' (''von Loewenstern, Löwenstern'', kr. ''фон Левенштерн''), literatūrā arī '''Ļaudoni''' – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (''Rigemann, Rimann, Rynmann'', avotos parādās 1380. gados). Rīgas [[rātskungs]] Heinrihs Rīgemans (''Heinrich Riegemannn'', (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (?-1658) un Dītrihs (1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (''Leijonstierna, Loewenstern''), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. maijs, plkst. 07.01
fon Laudoni (von Loewenstern, Löwenstern, kr. фон Левенштерн), literatūrā arī Ļaudoni – vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (Rigemann, Rimann, Rynmann, avotos parādās 1380. gados). Rīgas rātskungs Heinrihs Rīgemans (Heinrich Riegemannn, (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (?-1658) un Dītrihs (1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (Leijonstierna, Loewenstern), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
