Atšķirības starp "Lēvenšterni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Loewenstern_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Loewenstern_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Lēvenšterni''' (''von Loewenstern, Löwenstern'', kr. ''фон Левенштерн'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (''Rigemann, Rimann, Rynmann'', avotos parādās 1380. gados). Rīgas [[rātskungs]] Heinrihs Rīgemans (''Heinrich | + | fon '''Lēvenšterni''' (''von Loewenstern, Löwenstern'', kr. ''фон Левенштерн'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (''Rigemann, Rimann, Rynmann'', avotos parādās 1380. gados). Rīgas [[rātskungs]] Heinrihs Rīgemans (''Heinrich Rigemannn'', (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (''Christopher von Rigemann'', ?-1658) un Dītrihs (''Dietrich von Rigemann'', 1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (''Leijonstierna, Loewenstern''), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. Dītriha pēcnācēji veidoja dzimtas Baltijas atzaru. Viena no tā līnijām 1720. gadā kļuva par [[Barons|baroniem]]. 1827. gadā barona titulu ieguva arī Dānijas atzars. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1920. gadu [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] laikā Lēvenšterniem tika atņemti praktiski visi īpašumi un dzimtas pārstāvji pameta Latviju, emigrējot. |
| + | |||
| + | Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kokneses (''Kokenhusen''), Radalkas (''Glauenhof''), Šiliņu (''Schillingshof'), Zalabu (''Selubben'), Valmiermuiža (''Wolmarshof''), Kauguru (''Kaugershof''), Brantu (''Horstenhof'), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Ruskulovas (''Ruskulowo'') u.c. [[muiža]]s | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. maijs, plkst. 07.11
fon Lēvenšterni (von Loewenstern, Löwenstern, kr. фон Левенштерн) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (Rigemann, Rimann, Rynmann, avotos parādās 1380. gados). Rīgas rātskungs Heinrihs Rīgemans (Heinrich Rigemannn, (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (Christopher von Rigemann, ?-1658) un Dītrihs (Dietrich von Rigemann, 1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (Leijonstierna, Loewenstern), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. Dītriha pēcnācēji veidoja dzimtas Baltijas atzaru. Viena no tā līnijām 1720. gadā kļuva par baroniem. 1827. gadā barona titulu ieguva arī Dānijas atzars. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1920. gadu agrārreformas laikā Lēvenšterniem tika atņemti praktiski visi īpašumi un dzimtas pārstāvji pameta Latviju, emigrējot.
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kokneses (Kokenhusen), Radalkas (Glauenhof), Šiliņu (Schillingshof'), Zalabu (Selubben'), Valmiermuiža (Wolmarshof), Kauguru (Kaugershof), Brantu (Horstenhof'), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Ruskulovas (Ruskulowo) u.c. muižas
