Atšķirības starp "Lidinghauzeni-Volfi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; zemnieku izglītotājs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807) | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807) |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (''Herbergen''), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (''Herbergen''), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 19. jūnijs, plkst. 17.08
baroni Lidinghauzeni, saukti par Volfiem (vc. Baron Lüdinghausen genannt Wolff, kr. бароны фон Людингаузен-Вольф) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes Bruņniecības sola tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils šefers (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (Herbergen), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84.
