Atšķirības starp "Lidinghauzeni-Volfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Luedinghausen_genannt_Wolff.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Luedinghausen_genannt_Wolff.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | + | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807) | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes [[kanclers]] brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф'', 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф'', 1851-1904) |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (''Herbergen''), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (''Herbergen''), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. [[muiža]]s. | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84. | * Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.brdn.ru/person/313.html Людингаузен-Вольф Иван Павлович (Петер Иоганн Пауль Вильгельм)] | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 19. jūnijs, plkst. 17.25
baroni Lidinghauzeni, saukti par Volfiem (vc. Baron Lüdinghausen genannt Wolff, kr. бароны фон Людингаузен-Вольф) - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes Bruņniecības sola tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils šefers (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes kanclers brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф, 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф, 1851-1904)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (Herbergen), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84.
