Atšķirības starp "Babilona" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dinastijas:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dinastijas:''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * ) | + | * 1. Babilonijas dinastija (amoriešu) |
| + | * 2. Babilonijas dinastija (Jūras valsts) | ||
| + | * 3. Babilonijas dinastija (kasītu) | ||
| + | * 4. Babilonijas dinastija (isinītu) | ||
| + | * 5. Babilonijas dinastija (Jūras valsts) | ||
| + | * 6. Babilonijas dinastija (bazītu) | ||
| + | * 7. Babilonijas dinastija (elamītu) | ||
| + | * 8. Babilonijas dinastija (E) | ||
| + | * 9. Babilonijas dinastija | ||
| + | * 10. Jaunbabilonijas dinastija (haldiešu) | ||
|} | |} | ||
'''Babilonija''' jeb '''Babilonijas valsts''' - [[pilsētvalsts]], pēc tam [[valsts]] [[Mezopotāmija]]s centrālajā daļā laikā no 1895. g.p.m.ē. līdz 539. g.p.m.ē., kuru izveidoja [[Semīti|semītu]] tauta [[amorieši]]. Galvaspilsēta [[Babilona]] (pirms tam šumeru pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota [[Akadieši|akadiešu]] valoda, savukārt reliģiskajos kultos - [[Šumeri|šumeru]] valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu ''jahrurumu'' [[cilts]] vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. ''amoriešu dinastija''). | '''Babilonija''' jeb '''Babilonijas valsts''' - [[pilsētvalsts]], pēc tam [[valsts]] [[Mezopotāmija]]s centrālajā daļā laikā no 1895. g.p.m.ē. līdz 539. g.p.m.ē., kuru izveidoja [[Semīti|semītu]] tauta [[amorieši]]. Galvaspilsēta [[Babilona]] (pirms tam šumeru pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota [[Akadieši|akadiešu]] valoda, savukārt reliģiskajos kultos - [[Šumeri|šumeru]] valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu ''jahrurumu'' [[cilts]] vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. ''amoriešu dinastija''). | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 22. novembris, plkst. 11.35
| 200px | |
| dinastijas: |
|
Babilonija jeb Babilonijas valsts - pilsētvalsts, pēc tam valsts Mezopotāmijas centrālajā daļā laikā no 1895. g.p.m.ē. līdz 539. g.p.m.ē., kuru izveidoja semītu tauta amorieši. Galvaspilsēta Babilona (pirms tam šumeru pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota akadiešu valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu jahrurumu cilts vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. amoriešu dinastija).
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Babylon
- angliski: Babylon
- franciski: Le royaume de Babylone
- krieviski: Вавилония
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Babylonia, A history of ancient Babylon (Babylonia) including its cities, laws, kings and legacy to civilization. - The International History Project.
