Atšķirības starp "Miščenko Pāvels" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1853. gada 22. janvārī Temirhanšurā (''Темир-Хан-Шура''), Dagestānā, Krievijas impērijā. 1871. gadā absolvēja 1. Pāvela karaskolu (''1-ое Павловское училище'') kā artilērijas virsnieks. 38. artilērijas brigādē [[praporščiks]]. Piedalījies iebrukumā [[Hivas haniste|Hivas hanistē]] (1873), Krievijas-Turcijas karā (1877-1878). No 1899. gada Ķīnas Austrumu dzelzceļa (''КВЖД'') līnijas apsardzes dienesta vadītāja vietnieks. Par dalību [[ihetuaņu sacelšanās]] (1900-1901) apspiešanā, paaugstināts par ģenerālmajoru. 2.6.1901.-9.3.1902. Kvantunas kara apgabala 39. kājnieku divizijas 1. brigādes komandieris. No 23.3.1903. Atsevišķās Aizkaspijas kazaku brigādes komandieris. No 1904. gada ģenerāladjutants. Krievijas-Japānas kara dalībnieks, komandēja kavalērijas daļu. No 17.2.1905. Urālu-Aizbaikāla apvienotās kazaku divizijas komandieris. 30.8.1905. komandēts tiešā Tālo Austrumu virspavēlnieka pakļautībā. 1906.-1908. 2. Kaukāza armijas korpusa komandieris. 02.05.1908.-17.03.1909. [[Turkmenistāna]]s ģenerālgubernators, kara apgabala spēku komandieris. No 06.12.1910. - artilērijas ģenerālis. No 23.2.1911. Konas kazaku karaspēka ieceltais atamans (''наказной атаман''). 23.9.1912. pārcelts uz Kaukāza kara apgabalu. Sākoties 1. Pasaules karam, 2. Kaukāza korpusa (Kaukāza grenadieru un 51. kājnieku divizijas) komandiera vietas izpildītājs. 19.3.1915. iecelts par 31. armijas korpusa pavēlnieku, karoja Dienvidrietumu frontē. 16.4.1917. demobilizēts, devās uz dzimtajām vietām. 1918. gadā pēc lielinieku ienākšanas nošāvās. | Dzimis 1853. gada 22. janvārī Temirhanšurā (''Темир-Хан-Шура''), Dagestānā, Krievijas impērijā. 1871. gadā absolvēja 1. Pāvela karaskolu (''1-ое Павловское училище'') kā artilērijas virsnieks. 38. artilērijas brigādē [[praporščiks]]. Piedalījies iebrukumā [[Hivas haniste|Hivas hanistē]] (1873), Krievijas-Turcijas karā (1877-1878). No 1899. gada Ķīnas Austrumu dzelzceļa (''КВЖД'') līnijas apsardzes dienesta vadītāja vietnieks. Par dalību [[ihetuaņu sacelšanās]] (1900-1901) apspiešanā, paaugstināts par ģenerālmajoru. 2.6.1901.-9.3.1902. Kvantunas kara apgabala 39. kājnieku divizijas 1. brigādes komandieris. No 23.3.1903. Atsevišķās Aizkaspijas kazaku brigādes komandieris. No 1904. gada ģenerāladjutants. Krievijas-Japānas kara dalībnieks, komandēja kavalērijas daļu. No 17.2.1905. Urālu-Aizbaikāla apvienotās kazaku divizijas komandieris. 30.8.1905. komandēts tiešā Tālo Austrumu virspavēlnieka pakļautībā. 1906.-1908. 2. Kaukāza armijas korpusa komandieris. 02.05.1908.-17.03.1909. [[Turkmenistāna]]s ģenerālgubernators, kara apgabala spēku komandieris. No 06.12.1910. - artilērijas ģenerālis. No 23.2.1911. Konas kazaku karaspēka ieceltais atamans (''наказной атаман''). 23.9.1912. pārcelts uz Kaukāza kara apgabalu. Sākoties 1. Pasaules karam, 2. Kaukāza korpusa (Kaukāza grenadieru un 51. kājnieku divizijas) komandiera vietas izpildītājs. 19.3.1915. iecelts par 31. armijas korpusa pavēlnieku, karoja Dienvidrietumu frontē. 16.4.1917. demobilizēts, devās uz dzimtajām vietām. 1918. gadā pēc lielinieku ienākšanas nošāvās. | ||
| − | '''Apbalvojumi: | + | '''Apbalvojumi:''' |
* 1873 - [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], III šķ. (ar zobeniem un lentu) | * 1873 - [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], III šķ. (ar zobeniem un lentu) | ||
* 1881 - [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], IV šķ. (ar zobeniem un lentu) | * 1881 - [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], IV šķ. (ar zobeniem un lentu) | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 23. jūlijs, plkst. 09.45
Pāvels Miščenko (Мищенко Павел Иванович, 1853-1918) - ģenerālleitnants, militārais un politiskais darbinieks Krievijas impērijā, Krievijas-Japānas un 1. Pasaules kara dalībnieks.
Dzimis 1853. gada 22. janvārī Temirhanšurā (Темир-Хан-Шура), Dagestānā, Krievijas impērijā. 1871. gadā absolvēja 1. Pāvela karaskolu (1-ое Павловское училище) kā artilērijas virsnieks. 38. artilērijas brigādē praporščiks. Piedalījies iebrukumā Hivas hanistē (1873), Krievijas-Turcijas karā (1877-1878). No 1899. gada Ķīnas Austrumu dzelzceļa (КВЖД) līnijas apsardzes dienesta vadītāja vietnieks. Par dalību ihetuaņu sacelšanās (1900-1901) apspiešanā, paaugstināts par ģenerālmajoru. 2.6.1901.-9.3.1902. Kvantunas kara apgabala 39. kājnieku divizijas 1. brigādes komandieris. No 23.3.1903. Atsevišķās Aizkaspijas kazaku brigādes komandieris. No 1904. gada ģenerāladjutants. Krievijas-Japānas kara dalībnieks, komandēja kavalērijas daļu. No 17.2.1905. Urālu-Aizbaikāla apvienotās kazaku divizijas komandieris. 30.8.1905. komandēts tiešā Tālo Austrumu virspavēlnieka pakļautībā. 1906.-1908. 2. Kaukāza armijas korpusa komandieris. 02.05.1908.-17.03.1909. Turkmenistānas ģenerālgubernators, kara apgabala spēku komandieris. No 06.12.1910. - artilērijas ģenerālis. No 23.2.1911. Konas kazaku karaspēka ieceltais atamans (наказной атаман). 23.9.1912. pārcelts uz Kaukāza kara apgabalu. Sākoties 1. Pasaules karam, 2. Kaukāza korpusa (Kaukāza grenadieru un 51. kājnieku divizijas) komandiera vietas izpildītājs. 19.3.1915. iecelts par 31. armijas korpusa pavēlnieku, karoja Dienvidrietumu frontē. 16.4.1917. demobilizēts, devās uz dzimtajām vietām. 1918. gadā pēc lielinieku ienākšanas nošāvās.
Apbalvojumi:
- 1873 - Sv. Annas ordenis, III šķ. (ar zobeniem un lentu)
- 1881 - Sv. Vladimira ordenis, IV šķ. (ar zobeniem un lentu)
- 1887 - Sv. Staņislava ordenis, II šķ.
- 1893 - Sv. Annas ordenis, II šķ.
- 1901 - Sv. Jura ordenis, IV šķ.
- 1901 - Sv. Vladimira ordenis, III šķ.
- 1904 - Zelta zobens
- 1904 - Sv. Staņislava ordenis, I šķ.
- 1905 - Sv. Annas ordenis, I šķ.
- 1908 - Sv. Vladimira ordenis, II šķ.
- 1911 - Baltā ērgļa ordenis
- 1914 - Sv. Ņevas Aleksandra ordenis ar zobeniem
- 1915 - Baltā ērgļa ordenis ar zobeniem
