Atšķirības starp "Babilona" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
58. rindiņa: 58. rindiņa:
 
* [http://fax.libs.uga.edu/BL1620xB7/1f/babylonian_legends_of_creation.pdf The Babylonian Legends layered PDF format, University of Georgia Libraries]
 
* [http://fax.libs.uga.edu/BL1620xB7/1f/babylonian_legends_of_creation.pdf The Babylonian Legends layered PDF format, University of Georgia Libraries]
 
* [http://fax.libs.uga.edu/DS71xJ39C/ The Civilization of Babylonia and Assyria - remains, language, history, religion, commerce, law, art, and literature, by Morris Jastrow, Jr. ... with map and 164 illustrations, 1915]
 
* [http://fax.libs.uga.edu/DS71xJ39C/ The Civilization of Babylonia and Assyria - remains, language, history, religion, commerce, law, art, and literature, by Morris Jastrow, Jr. ... with map and 164 illustrations, 1915]
* [http://fax.libs.uga.edu/DS71xJ39C/1f/civilization_of_babylonia_and_assyria.pdf The Civilization of Babylonia and Assyria layered PDF] format, University of Georgia Libraries]
+
* [http://fax.libs.uga.edu/DS71xJ39C/1f/civilization_of_babylonia_and_assyria.pdf The Civilization of Babylonia and Assyria layered PDF format, University of Georgia Libraries]
 
----
 
----
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 22. novembris, plkst. 13.25

Babilonijaa
200px
dinastijas:
  • 1. Babilonijas dinastija (amoriešu)
  • 2. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 3. Babilonijas dinastija (kasītu)
  • 4. Babilonijas dinastija (isinītu)
  • 5. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 6. Babilonijas dinastija (bazītu)
  • 7. Babilonijas dinastija (elamītu)
  • 8. Babilonijas dinastija (E)
  • 9. Babilonijas dinastija
  • 10. Jaunbabilonijas dinastija (haldiešu)

Babilonija jeb Babilonijas valsts - pilsētvalsts, pēc tam valsts Mezopotāmijas centrālajā daļā laikā no 1895. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē., kuru izveidoja semītu tauta amorieši. Galvaspilsēta Babilona (pirms tam šumeru pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota akadiešu valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu jahrurumu cilts vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. amoriešu dinastija). Ap. 1800. g.p.m.ē. Babilonija bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām pilsētvalstīm centrālajā Mezopotāmijā, esot pakļauta Larsaivasaļvalsts. Pēc Asīrijas išiakuma Šamšiadada I nāves Babilonijas valdnieks Hamurapi uzsāka strauju ekspansiju kā suverēns monarhs, un laikā no 1764. līdz 1756. gadam, iekarojis Elamu, Asuru, Ešnunu un Suzianu, izveidoja monolītu, visu Divupi aptverošu lielvalsti ar vienotu likumdošanu (sk. Hamurapi likumi), nodokļu sistēmu, pārvaldi. Par Jaunbabiloniju jeb Jaunbabilonijas valsti (arī Haldiešu valsti) dēvē Nabupalasara iedibinātās haldiešu dinastijas valsti laikā no 626. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē., līdz to iekaroja Ahamenīdu Persija.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Babylon
  • angliski: Babylon
  • franciski: Le royaume de Babylone
  • krieviski: Вавилония

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.


  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu