Atšķirības starp "Kuļikovas kauja" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta | + | '''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp [[Zelta orda]]s hanu Tohtamiša vasaļiem senkrievu kņaziem no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja ''de iure'' būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. No abām pusēm piedalījās kādi pārdesmit tūkstoši vīru - kauja ilga aptuveni stundu (pēc avotiem - 3-4 stundas). Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs. |
'''Pretinieki:''' | '''Pretinieki:''' | ||
| − | * Maskavas-Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Suzdaļas lielkņazistes un Smoļenskas lielkņazistes pulki. | + | * Maskavas-Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Suzdaļas lielkņazistes un Smoļenskas lielkņazistes pulki. "Hronikas stāsts par Kuļikovas kauju" (''Летописная повесть о Куликовской битве'') min 100 000 maskavitus un 50-100 000 to sabiedroto, "Stāsts par Mamaja slaktiņu" (''Сказание о Мамаевом побоище'') min 260 000, "Nikona hronika" (''Никоновская летопись'') - 400 000. Skaidrs, ka skaitļi ir ievērojami pārspīlēti. Vēsturnieku aplēses svārstās no 60 000 (Tatiščevs, Razins) līdz 10 000 (Veselovskis, Buličevs, Dvurečenskis, Goņanijs). |
| − | * Mamaja Krimas [[tumens]], polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņazistes pulki. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes pulki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas. | + | * Mamaja Krimas [[tumens]], polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņazistes pulki. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes pulki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas. "Stāsts par Mamaja slaktiņu" (''Сказание о Мамаевом побоище'') min 800 000 vīrus, kas nav reāls skaitlis (1385. gadā hans Tohtamišs pa visu Ordu mobilizēja 90 000 vīru lielu armiju, savukārt Mamajs kontrolēja tikai dienvidu provinces. |
Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes. | Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. augusts, plkst. 07.34
Kuļikovas kauja jeb kauja pie Kuļikovas (kr. Куликовская битва) - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem senkrievu kņaziem no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja de iure būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. No abām pusēm piedalījās kādi pārdesmit tūkstoši vīru - kauja ilga aptuveni stundu (pēc avotiem - 3-4 stundas). Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.
Pretinieki:
- Maskavas-Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Suzdaļas lielkņazistes un Smoļenskas lielkņazistes pulki. "Hronikas stāsts par Kuļikovas kauju" (Летописная повесть о Куликовской битве) min 100 000 maskavitus un 50-100 000 to sabiedroto, "Stāsts par Mamaja slaktiņu" (Сказание о Мамаевом побоище) min 260 000, "Nikona hronika" (Никоновская летопись) - 400 000. Skaidrs, ka skaitļi ir ievērojami pārspīlēti. Vēsturnieku aplēses svārstās no 60 000 (Tatiščevs, Razins) līdz 10 000 (Veselovskis, Buličevs, Dvurečenskis, Goņanijs).
- Mamaja Krimas tumens, polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņazistes pulki. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes pulki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas. "Stāsts par Mamaja slaktiņu" (Сказание о Мамаевом побоище) min 800 000 vīrus, kas nav reāls skaitlis (1385. gadā hans Tohtamišs pa visu Ordu mobilizēja 90 000 vīru lielu armiju, savukārt Mamajs kontrolēja tikai dienvidu provinces.
Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes.
