Kuļikovas kauja

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kuļikovas kauja jeb kauja pie Kuļikovas (kr. Куликовская битва) - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē (Zelta ordas teritorijā) netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem senkrievu kņazu grupu ar Vladimiras lielkņazu Dmitriju vadībā no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja de iure būt hans) Krimas vietvaldi, beklerbeku tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. No abām pusēm piedalījās kādi pārdesmit tūkstoši vīru - kauja ilga aptuveni stundu (pēc avotiem - 3-4 stundas). Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.

Pretinieki:

  • Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Smoļenskas lielkņazistes, Maskavas kņazistes pulki. "Hronikas stāsts par Kuļikovas kauju" (Летописная повесть о Куликовской битве) min 100 000 maskavitus un 50-100 000 to sabiedroto, "Stāsts par Mamaja slaktiņu" (Сказание о Мамаевом побоище) min 260 000, "Nikona hronika" (Никоновская летопись) - 400 000. Skaidrs, ka skaitļi ir ievērojami pārspīlēti. Vēsturnieku aplēses svārstās no 60 000 (Tatiščevs, Razins) līdz 10 000 (Veselovskis, Buličevs, Dvurečenskis, Goņanijs).
  • Mamaja Krimas tumens, Rjazaņas kņaza Oļega spēki, polovci, Volgas bulgāri, dženoviešu algotņi, armēņu, osetīnu, čerkesu pulki. "Stāsts par Mamaja slaktiņu" (Сказание о Мамаевом побоище) min 800 000 vīrus, kas nav reāls skaitlis (1385. gadā hans Tohtamišs pa visu Ordu mobilizēja 90 000 vīru lielu armiju, savukārt Mamajs kontrolēja tikai dienvidu provinces), visticamāk, realitātē bija maksimums 20-40 000 jātnieku. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes spēki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas.

Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, Suzdaļas kā arī Ņižegorodas un Tveras kņazistes.

Literatūra par šo tēmu

  • Каргалов В.В. Куликовская битва. - Воениздат: Москва, 1985. - 126 с.
  • Куликовская битва в истории России (Сб. ст.) - Левша: Тула, 2006. — 256 с.
  • Памятники Куликовского цикла / Гл. ред. ак. РАН Б.А. Рыбаков, ред. д.и.н. В.А. Кучкин. - Русско-Балтийский информационный центр БЛИЦ: СПб., 1998. - 410 с. - ISBN 5-86789-033-3
  • Чёрный В.Д. Куликовская битва: запечатленная память. - Университетская книга: Москва, 2008. - 336 с. - ISBN 978-5-98699-068-2
  • Щербаков А. Куликовская битва. - Экспринт: Москва, 2001. - 34 с. - ISBN 5-94038-015-8
  • Карышковский П. О. Куликовская битва. - Москва, 1955

Resursi internetā par šo tēmu