Atšķirības starp "Netelhorsti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Nettelhorst_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Netelhorsti]] | [[Attēls:Nettelhorst_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Netelhorsti]] | ||
| − | fon '''Netelhorsti''' (''von Nettelhorst'', kr. ''фон Неттельгорст'') – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, | + | fon '''Netelhorsti''' (''von Nettelhorst'', kr. ''фон Неттельгорст'') – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], tad [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un iekškrievijā. Pirmās ziņas par Netelhorstiem Baltijā ir no 1530. gada, kad [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam Netelhorstam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1804. gadā Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (''Ernst Christoph von Nettelhorst '', ?-1834) ieguva Sv. Romas impērijas [[Grāfs|reihsgrāfa]] titulu. 1894. gadā Krievijas imperators dāvāja dzimtas otrai līnijai, apakšpulkvedim Paulam un pulkvedim fon Netelhorstiem un to pēcnācējiem [[Barons|barona]] titulu. |
| − | No zināmākajiem dzimtas Baltijas atzara pārstāvjiem minami: latviešu izglītotājs, grāmatnieks Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (''Ernst | + | No zināmākajiem dzimtas Baltijas atzara pārstāvjiem minami: latviešu izglītotājs, grāmatnieks Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (''Ernst Christoph von Nettelhorst '', ?-1834); dziedātāja Stotta Magda (dz. von Nettelhorst, 1900-1986). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pāces (''Pahzen''), Slagūnes (''Schlagunen''), Īles (''Ihlen''), Jaunsaules (''Neu-Rahden'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pāces (''Pahzen''), Slagūnes (''Schlagunen''), Īles (''Ihlen''), Jaunsaules (''Neu-Rahden'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 29. decembris, plkst. 20.06
fon Netelhorsti (von Nettelhorst, kr. фон Неттельгорст) – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, tad Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un iekškrievijā. Pirmās ziņas par Netelhorstiem Baltijā ir no 1530. gada, kad Vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam Netelhorstam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1804. gadā Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (Ernst Christoph von Nettelhorst , ?-1834) ieguva Sv. Romas impērijas reihsgrāfa titulu. 1894. gadā Krievijas imperators dāvāja dzimtas otrai līnijai, apakšpulkvedim Paulam un pulkvedim fon Netelhorstiem un to pēcnācējiem barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas Baltijas atzara pārstāvjiem minami: latviešu izglītotājs, grāmatnieks Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (Ernst Christoph von Nettelhorst , ?-1834); dziedātāja Stotta Magda (dz. von Nettelhorst, 1900-1986).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pāces (Pahzen), Slagūnes (Schlagunen), Īles (Ihlen), Jaunsaules (Neu-Rahden) u.c. muižas.
