Netelhorsti
fon Netelhorsti (von Nettelhorst, kr. фон Неттельгорст) – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, tad Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un iekškrievijā. Pirmās ziņas par Netelhorstiem Baltijā ir no 1530. gada, kad Vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam Netelhorstam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1804. gadā Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (Ernst Christoph von Nettelhorst , ?-1834) ieguva Sv. Romas impērijas reihsgrāfa titulu. 1894. gadā Krievijas imperators apstiprināja dzimtas otrai līnijai, apakšpulkvedim Paulam un pulkvedim Peteram fon Netelhorstiem un to pēcnācējiem barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Prūsijas armijas pulkvedis Georgs fon Netelhorsts (Georg Ernst von Nettelhorst, 1703–1757); latviešu izglītotājs, grāmatnieks Ernsts Kristofers fon Netelhorsts (Ernst Christoph von Nettelhorst , ?-1834); dziedātāja Stotta Magda (dz. von Nettelhorst, 1900-1986); Krievijas impērijas armijas 14. kavalērijas divīzijas komandieris (1907-1910), ģenerālleitnants Peters fon Netelhorsts (Пётр Робертович фон Неттельгорст, 1850-1910).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pāces (Pahzen), Slagūnes (Schlagunen), Īles (Ihlen), Jaunsaules (Neu-Rahden) u.c. muižas.
