Atšķirības starp "Bohēmijas karaliste" versijām
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | [[Attēls:Bohemia_Regnum_1680.jpeg|right|thumb|300px|]] |
| + | '''Bohēmijas karaliste''' (lat. ''Regnum Bohemiae'', an. ''Kingdom of Bohemia'', vc. ''Königreich Böhmen'', čh. ''České království'', kr. ''Королевство Богемия, каралевство Чехия'') jeb '''Čehijas karaliste''' - izveidojās 1198. gada 15. augustā, kad Maincas arhibīskaps kronēja par [[Karalis|karali]] kņazu Pržemislu Otokaru I, bet viņa valdījumi ([[Bohēmijas hercogiste]]) nu bija karaliste (tituls un statuss apstiprināti ar 1212. gada 26. septembrī Bāzelē izdoto imperatora Frīdriha II Hoenštaufena [[Sicīlijas zelta bulla|Sicīlijas zelta bullu]]). Karaļu vara bija nomināla, valsts sadalīta provincēs/kņazistēs, kurās valdīja ''de facto'' neatkarīgi kņazi no valdošās dinastijas. Atšķirībā no Rietumeiropas, izplalika sarežģītās [[Feodālisms|feodālās hierarhijas]] veidošanās, jo kroņa īpašumā palika plašas zemes. XIII gs. beigās izveidojās [[kārtu pārstāvniecība]]s institūcija - Seims. 1310. g. karalis izdeva t.s. ievēlēšanas kapitulācijas, kas ierobežoja karaļa varu un akceptēja Seimu kā pastāvīgu pārstāvniecību institūtu, kurā bija pārstāvēta [[bruņniecība]] un [[muižniecība]], [[Baznīca]], karaļa pilsētu pārvaldītāji, pilsētu [[pilsonība]]s pārstāvji (līdz XV gs. pilsētnieku klātbūtne bija epizodiska). XV gs. vidū karalistā izveidojās provinču līmeņa pārstāvniecību institūcijas - t.s. landfrīdi. 1526. gadā Čehijas Seims ievēlēja par savu karali Ferdinandu I Habsburgu un Bohēmijas (Čehijas) karaliste kļuva par vienu no Habsburgu dinastijas valdījumiem ar lēņa provinces tiesībām, ne vairs suverena valsts - turpmāk Bohēmijas karaļa tituls bija viens no [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] imperatora tituliem. Tituls un karalistes statuss likvidēts 1918. gadā līdz ar [[Austroungārijas impērija]]s pašlikvidēšanos. | ||
Skat. arī: [[lauksaimniecība viduslaikos]] | Skat. arī: [[lauksaimniecība viduslaikos]] | ||
| 8. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://cyberleninka.ru/article/n/soslovnaya-oppozitsiya-na-cheshskom-zemskom-seyme-1617-g-k-osobennostyam-politicheskoy-kultury-i-politicheskih-tehnologiy-v СОСЛОВНАЯ ОППОЗИЦИЯ НА ЧЕШСКОМ ЗЕМСКОМ СЕЙМЕ 1617 Г. (К ОСОБЕННОСТЯМ ПОЛИТИЧЕСКОЙ КУЛЬТУРЫ И "ПОЛИТИЧЕСКИХ ТЕХНОЛОГИЙ" В ДОБЕЛОГОРСКОЙ ЧЕХИИ)] | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 31. decembris, plkst. 12.21
Bohēmijas karaliste (lat. Regnum Bohemiae, an. Kingdom of Bohemia, vc. Königreich Böhmen, čh. České království, kr. Королевство Богемия, каралевство Чехия) jeb Čehijas karaliste - izveidojās 1198. gada 15. augustā, kad Maincas arhibīskaps kronēja par karali kņazu Pržemislu Otokaru I, bet viņa valdījumi (Bohēmijas hercogiste) nu bija karaliste (tituls un statuss apstiprināti ar 1212. gada 26. septembrī Bāzelē izdoto imperatora Frīdriha II Hoenštaufena Sicīlijas zelta bullu). Karaļu vara bija nomināla, valsts sadalīta provincēs/kņazistēs, kurās valdīja de facto neatkarīgi kņazi no valdošās dinastijas. Atšķirībā no Rietumeiropas, izplalika sarežģītās feodālās hierarhijas veidošanās, jo kroņa īpašumā palika plašas zemes. XIII gs. beigās izveidojās kārtu pārstāvniecības institūcija - Seims. 1310. g. karalis izdeva t.s. ievēlēšanas kapitulācijas, kas ierobežoja karaļa varu un akceptēja Seimu kā pastāvīgu pārstāvniecību institūtu, kurā bija pārstāvēta bruņniecība un muižniecība, Baznīca, karaļa pilsētu pārvaldītāji, pilsētu pilsonības pārstāvji (līdz XV gs. pilsētnieku klātbūtne bija epizodiska). XV gs. vidū karalistā izveidojās provinču līmeņa pārstāvniecību institūcijas - t.s. landfrīdi. 1526. gadā Čehijas Seims ievēlēja par savu karali Ferdinandu I Habsburgu un Bohēmijas (Čehijas) karaliste kļuva par vienu no Habsburgu dinastijas valdījumiem ar lēņa provinces tiesībām, ne vairs suverena valsts - turpmāk Bohēmijas karaļa tituls bija viens no Sv. Romas impērijas imperatora tituliem. Tituls un karalistes statuss likvidēts 1918. gadā līdz ar Austroungārijas impērijas pašlikvidēšanos.
Skat. arī: lauksaimniecība viduslaikos
Literatūra par šo tēmu
- Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
