Atšķirības starp "Brukeni-Foki" versijām
m |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/210-234.pdf Čerpinska A. Kurzemes un Zemgales hercoga troņa mantošanas jautājums 1711.-1718. gadā. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 210.-234. lpp. (.pdf)] | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/210-234.pdf Čerpinska A. Kurzemes un Zemgales hercoga troņa mantošanas jautājums 1711.-1718. gadā. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 210.-234. lpp. (.pdf)] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.42
baroni Brukeni, saukti Foki, jeb Brukeni-Foki (von Brucken genannt Fock, kr. Брукен-Фок) - holandiešu izcelsmes (no Zēlandes) bruņniecības dzimta Nīderlandē un Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijas avotos parādās ap 1600. gadu, kad Livonijas ordenis izlēņo Brukenam, iesauktam par Foku. Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par krievijas izteiktajiem draudiem, un atrisinātu Kurzemes un Zemgales hercogistes troņa mantošanas krīzi. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Bukaišu (Fockendorf), Kalnmuižas (Hohenberg), Lielmēmeles (Memelhoff) u.c. muižas.
Skat. arī fon Foki
Literatūra par šo tēmu
- H. von Brucken gen. Fock. Die familie von Brucken genannt Fock und von Fock aus dem Hause Brügge oder Brück. - 1865
- Die Freiherren und Herren von Brucken, genannt Fock - 1865 - 8 S.
