Atšķirības starp "Herneri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hoerner_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Hoerner_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Herneri''' (vc. ''von Hoerner, Hörner'', kr. ''фон | + | fon '''Herneri''' (vc. ''von Hoerner, Hörner'', kr. ''фон Гернер'') - sena vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | + | No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Kurzemes provinces muzeja Mītavā (Jelgavas) direktors (1892–1919), [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s prezidents (1893-1919) vēsturnieks Rūdolfs fon Herners; gleznotāja Grēta fon Hernera (''Margareth von Hoerner''), gleznotājs Herberts fon Herners (''Herbert von Hoerner''). | |
| − | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (''Ihlen''), Gaiķu jeb Muižciema u.c. [[muiža]]s. | |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.47
fon Herneri (vc. von Hoerner, Hörner, kr. фон Гернер) - sena vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Kurzemes provinces muzeja Mītavā (Jelgavas) direktors (1892–1919), Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents (1893-1919) vēsturnieks Rūdolfs fon Herners; gleznotāja Grēta fon Hernera (Margareth von Hoerner), gleznotājs Herberts fon Herners (Herbert von Hoerner).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (Ihlen), Gaiķu jeb Muižciema u.c. muižas.
