Atšķirības starp "Kēnigzeki" versijām
(Jauna lapa: * fon Kēnigseku ģerbonis (''Wappen von Königseck''), K. Uradel * Avots: Carl Arvid von Klingspor. Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher den Ritterschaften von Livland, Estland, K...) |
m |
||
| (27 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | [[Attēls:Koenigseck_Wappen.png|thumb|200px|]] | |
| − | + | fon '''Kēnigzeki''' (vc. ''von Königseck, Koenigseck, Koenigsegg'', kr. ''фон Кенигсек'') - vācu izcelsmes (Švābija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Zviedrijas karalistē. Austrumprūsijas-Kurzemes līnija aizsākās 1405. gadā, kad Eberhards fon Kēnigzeks (''Eberhard VI. von Königsegg'') saņēma lēni, kļūstot par [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1694. gadā Fabians fon Kēnigzeks (''Wilhelm Fabian von Königsegg'') ieguva Prūsijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. | |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Sv. Romas impērijas [[feldmaršals]] Jozefs fon Kēnigzeks (''Joseph Lothar von Königsegg-Rothenfels'', 1673–1751); feldmaršals Kristians fon Kēnigzeks (''Christian Moritz von Königsegg-Rothenfels'', 1705-1778); Austrijas Nīderlandes [[stadhaulders]] (1743-1744) Karls fon Kēnigzeks (''Karl Ferdinand von Königsegg-Erps'', 1696-1759); hetmaņa Mazepas armijas artilērijas ģenerālis Frīdrihs fon Kēnigzeks (''Friedrich von Königseck'', kr. ''Фридрих фон Кенигсек'', ?-1708); Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā ārkārtas sūtnis Krievijas impērijā, pulkvedis ģenerāladjutants Fridrihs fon Kēnigzeks (''Friedrich Ernst von Königseck'', ?-1703); Vīnes galma [[oberhofmeistars]] Alfrēds fon Kēnigzeks (''Alfred von Königsegg-Aulendorf'', 1817–1898). | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Horst Boxer. Die Herren von Entringen und die Frühgeschichte der Grafen zu Königsegg. - Selbstverlag: Bannholz, 1993, ISBN 3-923430-11-6 | ||
| + | * Horst Boxer. Die Geschichte der Reichsgrafen zu Königsegg seit Beginn des 15. Jahrhunderts. 2 Bände. - Selbstverlag: Bannholz, 2005, ISBN 3-00-015361-6 | ||
| + | * Europäische Stammtafeln. Neue Folge. Band V. Standesherrliche Häuser II. / Detlev Schwennicke (Hrsg.) - Stargardt, Marburg 1988, S. 46–59 | ||
| + | * Der Königsegger Codex. Die Fechthandschrift des Hauses Königsegg, Faksimile und Kommentarband. / Johannes Graf zu Königsegg-Aulendorf, André Schulze (Hrsg.) - Philipp von Zabern Verlag: Mainz, 2010, ISBN 978-3-8053-3753-3 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://portal.dnb.de/opac.htm?method=simpleSearch&query=119268078 Literatur von und über Königsegg im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
| + | * [http://koenigsegg.de/willkommen/ Homepage der Familie der Grafen zu Königsegg-Aulendorf in Königseggwald] | ||
| + | * [http://de.academic.ru/dic.nsf/dewiki/812592 Königsegg (Adelsgeschlecht) - Academic dictionaries and encyclopedias] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 12.01
fon Kēnigzeki (vc. von Königseck, Koenigseck, Koenigsegg, kr. фон Кенигсек) - vācu izcelsmes (Švābija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Prūsijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Zviedrijas karalistē. Austrumprūsijas-Kurzemes līnija aizsākās 1405. gadā, kad Eberhards fon Kēnigzeks (Eberhard VI. von Königsegg) saņēma lēni, kļūstot par Vācu ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1694. gadā Fabians fon Kēnigzeks (Wilhelm Fabian von Königsegg) ieguva Prūsijas brīvkungu titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Sv. Romas impērijas feldmaršals Jozefs fon Kēnigzeks (Joseph Lothar von Königsegg-Rothenfels, 1673–1751); feldmaršals Kristians fon Kēnigzeks (Christian Moritz von Königsegg-Rothenfels, 1705-1778); Austrijas Nīderlandes stadhaulders (1743-1744) Karls fon Kēnigzeks (Karl Ferdinand von Königsegg-Erps, 1696-1759); hetmaņa Mazepas armijas artilērijas ģenerālis Frīdrihs fon Kēnigzeks (Friedrich von Königseck, kr. Фридрих фон Кенигсек, ?-1708); Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā ārkārtas sūtnis Krievijas impērijā, pulkvedis ģenerāladjutants Fridrihs fon Kēnigzeks (Friedrich Ernst von Königseck, ?-1703); Vīnes galma oberhofmeistars Alfrēds fon Kēnigzeks (Alfred von Königsegg-Aulendorf, 1817–1898).
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Horst Boxer. Die Herren von Entringen und die Frühgeschichte der Grafen zu Königsegg. - Selbstverlag: Bannholz, 1993, ISBN 3-923430-11-6
- Horst Boxer. Die Geschichte der Reichsgrafen zu Königsegg seit Beginn des 15. Jahrhunderts. 2 Bände. - Selbstverlag: Bannholz, 2005, ISBN 3-00-015361-6
- Europäische Stammtafeln. Neue Folge. Band V. Standesherrliche Häuser II. / Detlev Schwennicke (Hrsg.) - Stargardt, Marburg 1988, S. 46–59
- Der Königsegger Codex. Die Fechthandschrift des Hauses Königsegg, Faksimile und Kommentarband. / Johannes Graf zu Königsegg-Aulendorf, André Schulze (Hrsg.) - Philipp von Zabern Verlag: Mainz, 2010, ISBN 978-3-8053-3753-3
