Atšķirības starp "Osten-Sakeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | fon der '''Osten-Zakeni''' (vc. ''von der Osten-Saken'', kr. ''фон дер Остен-Сакены'') - vācu izcelsmes (Pomerānija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Arnolds, kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada dzimtas locekļi sāka dēvēties par "Sakiem, sauktiem par von der Ostiem" (''Sacken genannt von der Oest(en)''), kas vēlāk pārveidojās par "fon der Ostiem, sauktiem par Sakiem" (''von der Osten genannt Sacken''). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja titulu). | + | fon der '''Osten-Zakeni''' (vc. ''von der Osten-Saken'', kr. ''фон дер Остен-Сакены'') - vācu izcelsmes (Pomerānija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Arnolds, kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada dzimtas locekļi sāka dēvēties par "Sakiem, sauktiem par von der Ostiem" (''Sacken genannt von der Oest(en)''), kas vēlāk pārveidojās par "fon der Ostiem, sauktiem par Sakiem" (''von der Osten genannt Sacken''). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari: |
| + | * ''von der Osten genannt Sacken und von Rhein''; | ||
| + | * ''von der Osten genannt Sacken-Tettenborn''. | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes bīskapija]]s [[fogts]] Heinrihs fon Sakens (?-1522.); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Ostens-Zakens Karls fon|Karls fon der Ostens-Sakens]] (1721.-1794.). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes bīskapija]]s [[fogts]] Heinrihs fon Sakens (?-1522.); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Ostens-Zakens Karls fon|Karls fon der Ostens-Sakens]] (1721.-1794.). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 18.04
fon der Osten-Zakeni (vc. von der Osten-Saken, kr. фон дер Остен-Сакены) - vācu izcelsmes (Pomerānija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Arnolds, kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada dzimtas locekļi sāka dēvēties par "Sakiem, sauktiem par von der Ostiem" (Sacken genannt von der Oest(en)), kas vēlāk pārveidojās par "fon der Ostiem, sauktiem par Sakiem" (von der Osten genannt Sacken). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari:
- von der Osten genannt Sacken und von Rhein;
- von der Osten genannt Sacken-Tettenborn.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskapijas fogts Heinrihs fon Sakens (?-1522.); Prūsijas karalistes virskambarkungs, slepenais valsts un kara ministrs Karls fon der Ostens-Sakens (1721.-1794.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Asteres (Peuckern), Drieliņu (Badenhof) u.c. muižas.
