Atšķirības starp "Osten-Sakeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''fon der Osteni, saukti par Zakeniem''' (''von der Osten genannt Sacken; von der Osten-Saken'', kr. ''фон дер Остен-Сакены'') - bruņinieku [[Osteni|fon der Ostenu]] dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste''), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada dzimtas locekļi sāka dēvēties par "Sakeniem, sauktiem par fon der Ostiem" (''Sacken genannt von der Oest(en)''), kas vēlāk pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Zakeniem" (''von der Osten genannt Sacken''). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari: | '''fon der Osteni, saukti par Zakeniem''' (''von der Osten genannt Sacken; von der Osten-Saken'', kr. ''фон дер Остен-Сакены'') - bruņinieku [[Osteni|fon der Ostenu]] dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste''), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada dzimtas locekļi sāka dēvēties par "Sakeniem, sauktiem par fon der Ostiem" (''Sacken genannt von der Oest(en)''), kas vēlāk pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Zakeniem" (''von der Osten genannt Sacken''). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari: | ||
| − | * ''' | + | * '''fon der Osteni, saukti par Zakeniem un fon Reiniem''' (''von der Osten genannt Sacken und von Rhein''); |
| − | * ''' | + | * '''fon der Osteni, saukti par Zakeniem Tetenborniem''' (''von der Osten genannt Sacken-Tettenborn''). |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes bīskapija]]s [[fogts]] Heinrihs fon Sakens (?-1522.); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Ostens-Zakens Karls fon|Karls fon der Ostens-Sakens]] (1721.-1794.). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes bīskapija]]s [[fogts]] Heinrihs fon Sakens (?-1522.); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Ostens-Zakens Karls fon|Karls fon der Ostens-Sakens]] (1721.-1794.). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. janvāris, plkst. 10.24
fon der Osteni, saukti par Zakeniem (von der Osten genannt Sacken; von der Osten-Saken, kr. фон дер Остен-Сакены) - bruņinieku fon der Ostenu dzimtas vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas. Kopš 1544. gada dzimtas locekļi sāka dēvēties par "Sakeniem, sauktiem par fon der Ostiem" (Sacken genannt von der Oest(en)), kas vēlāk pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Zakeniem" (von der Osten genannt Sacken). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari:
- fon der Osteni, saukti par Zakeniem un fon Reiniem (von der Osten genannt Sacken und von Rhein);
- fon der Osteni, saukti par Zakeniem Tetenborniem (von der Osten genannt Sacken-Tettenborn).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskapijas fogts Heinrihs fon Sakens (?-1522.); Prūsijas karalistes virskambarkungs, slepenais valsts un kara ministrs Karls fon der Ostens-Sakens (1721.-1794.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Asteres (Peuckern), Drieliņu (Badenhof) u.c. muižas.
