Atšķirības starp "Turkestāna" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * Huņņu kaganāts | + | * [[Huņņu kaganāts]] |
| − | * Kušanu valsts | + | * [[Kušanu valsts]] |
| − | * Avāru kaganāts | + | * [[Tjurku kaganāts]] |
| − | * Kirgīzu kaganāts | + | * [[Avāru kaganāts]] |
| − | * Uiguru kaganāts | + | * [[Kirgīzu kaganāts]] |
| − | * Kimaku kaganāts | + | * [[Uiguru kaganāts]] |
| − | * Bagdādes kalifāts | + | * [[Kimaku kaganāts]] |
| − | * Horezmas lielvalsts | + | * [[Bagdādes kalifāts]] |
| − | * Mongoļu impērija | + | * [[Horezmas lielvalsts]] |
| − | * Timurīdu lielvalsts | + | * [[Mongoļu impērija]] |
| − | * Hivas haniste | + | * [[Timurīdu lielvalsts]] |
| − | * Kokandas haniste | + | * [[Buhāras haniste]] |
| − | * Buhāras emirāts | + | * [[Hivas haniste]] |
| − | * Krievijas impērija | + | * [[Kokandas haniste]] |
| − | * PSRS | + | * [[Buhāras emirāts]] |
| + | * [[Krievijas impērija]] | ||
| + | * [[PSRS]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Turkestāna''' (pers. ترکستان, "tjurku zeme", angl., fr., vāc. ''Turkestan'', kr. ''Туркестан''), senāk '''Turana''' - vēsturisks zemkopības reģions ap Turanas ieplaku starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi aptuveni 2 500 000 km² platībā. Tradicionāli iedalīta '''Austrumu Turkestānā''' jeb '''Uigurijā''' (reģions un neatzīta valsts laikā no 1933. līdz 1949. gadam mūsdienu Ķīnas rietumu teritorijā) un '''Rietumu Turkestānā''' (no Kaspijas jūras līdz Pamira kalniem) jeb '''Krievijas Turkestānā'''. 1867. gadā [[Krievijas impērija]] pabeidza Rietumturkestānas iekarošanu, izveidojot | + | '''Turkestāna''' (pers. ترکستان, "tjurku zeme", angl., fr., vāc. ''Turkestan'', kr. ''Туркестан''), senāk '''Turana''' - vēsturisks zemkopības reģions ap Turanas ieplaku starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi aptuveni 2 500 000 km² platībā. Tradicionāli iedalīta '''Austrumu Turkestānā''' jeb '''Uigurijā''' (reģions un neatzīta valsts laikā no 1933. līdz 1949. gadam mūsdienu Ķīnas rietumu teritorijā) un '''Rietumu Turkestānā''' (no Kaspijas jūras līdz Pamira kalniem) jeb '''Krievijas Turkestānā'''. 1867. gadā [[Krievijas impērija]] pabeidza Rietumturkestānas iekarošanu, izveidojot [[Turkestānas ģenerālguberņa|Turkestānas ģenerālguberņu]] (kr. ''Туркестанское генерал-губернаторство''), no 1886. gada Turkestānas novads (''Туркестанский край''). Pēc 1918. gada reģionu aizvien biežāk sāka dēvēt par "Vidusāziju", līdz apzīmējums kļuva vispārpieņemts. |
| − | == | + | Skat. arī: [[Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika|Turkestānas APSR]] |
| + | |||
| + | == == | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Russian_Turkestan_map_1900.jpg|Rietumu Turkestāna | Attēls:Russian_Turkestan_map_1900.jpg|Rietumu Turkestāna | ||
| 30. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Barthold V.V. Turkestan Down to the Mongol Invasion. - London, 1968 | * Barthold V.V. Turkestan Down to the Mongol Invasion. - London, 1968 | ||
| 46. rindiņa: | 50. rindiņa: | ||
* Худяков Ю.С., Комиссаров С.А. Кочевая цивилизация Восточного Туркестана. Учебное пособие. - Новосибирск, 2002 | * Худяков Ю.С., Комиссаров С.А. Кочевая цивилизация Восточного Туркестана. Учебное пособие. - Новосибирск, 2002 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.loc.gov/rr/print/coll/287_turkestan.html Turkestan Album, Library of Congress] | * [http://www.loc.gov/rr/print/coll/287_turkestan.html Turkestan Album, Library of Congress] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 23. janvāris, plkst. 07.00
| |
| valstis: | |
Turkestāna (pers. ترکستان, "tjurku zeme", angl., fr., vāc. Turkestan, kr. Туркестан), senāk Turana - vēsturisks zemkopības reģions ap Turanas ieplaku starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi aptuveni 2 500 000 km² platībā. Tradicionāli iedalīta Austrumu Turkestānā jeb Uigurijā (reģions un neatzīta valsts laikā no 1933. līdz 1949. gadam mūsdienu Ķīnas rietumu teritorijā) un Rietumu Turkestānā (no Kaspijas jūras līdz Pamira kalniem) jeb Krievijas Turkestānā. 1867. gadā Krievijas impērija pabeidza Rietumturkestānas iekarošanu, izveidojot Turkestānas ģenerālguberņu (kr. Туркестанское генерал-губернаторство), no 1886. gada Turkestānas novads (Туркестанский край). Pēc 1918. gada reģionu aizvien biežāk sāka dēvēt par "Vidusāziju", līdz apzīmējums kļuva vispārpieņemts.
Skat. arī: Turkestānas APSR
Rietumu Turkestāna
Austrumu Turkestāna
Literatūra par šo tēmu
- Barthold V.V. Turkestan Down to the Mongol Invasion. - London, 1968
- David Christian. A History Of Russia, Central Asia and Mongolia. - Oxford, 1998
- Svat Soucek. A History of Inner Asia. - Cambridge, 2000
- Baymirza Hayit. Some thoughts on the problem of Turkestan. - Institute of Turkestan Research, 1984
- Baymirza Hayit. Islam and Turkestan Under Russian Rule. - Can Matbaa, Istanbul, 1987
- Baymirza Hayit. Sowjetrußische Orientpolitik am Beispiel Turkestan. - Kiepenhauer & Witsch, Köln-Berlin, 1956
- Baymirza Hayit. Documents: Soviet Russia's Anti-Islam-Policy in Turkestan. - Gerhard von Mende, Düsseldorf, 1958
- Baymirza Hayit. Turkestan im XX Jahrhundert. - Leske, Darmstadt, 1956
- Baymirza Hayit. Turkestan Zwischen Russland Und China. - Philo Press, Amsterdam, 1971
- Baymirza Hayit. Basmatschi: Nationaler Kampf Turkestans in den Jahren 1917 bis 1934. - Dreisam-Verlag, Köln, 1993
- Худяков Ю.С., Комиссаров С.А. Кочевая цивилизация Восточного Туркестана. Учебное пособие. - Новосибирск, 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Turkestan Album, Library of Congress
- Welcome to Turkistan
- History of Turkistan in the medieval manuscripts and written sources
- History of Russian Turkestan
