Atšķirības starp "Šads" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šads''' (kr. ''шад'') - | + | '''Šads''' (kr. ''шад'') - [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganātā]] otrās augstākās personas, kuras rokās bija armija, fiskāla un tiesu vara, tituls. Pēc statusa hierarhijā līdzvērtīgs tjurku [[Beks|bekam]], eiropiešu [[Mažordoms|mažordomam]], japāņu [[Sjoguns|sjogunam]]. Kagans iecēla personu par ''šadu'', izvēloties kandidātu no kādas no dižciltīgākajām dzimtām. Pirmo reizi avotos parādās, runājot par VII gs. 20. gadiem, kad hazāri kā [[Bizantija]]s sabiedrotie karoja ar persiešiem Aizkaukāzā. IX-X gs. reālās varas turētājs kaganātā, arābu avotos bieži dēvēts par valdnieku (''malik''). IX gs. šadi aizvien biežāk sāka dēvēties arī par bekiem. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 10. februāris, plkst. 15.57
Šads (kr. шад) - Hazāru kaganātā otrās augstākās personas, kuras rokās bija armija, fiskāla un tiesu vara, tituls. Pēc statusa hierarhijā līdzvērtīgs tjurku bekam, eiropiešu mažordomam, japāņu sjogunam. Kagans iecēla personu par šadu, izvēloties kandidātu no kādas no dižciltīgākajām dzimtām. Pirmo reizi avotos parādās, runājot par VII gs. 20. gadiem, kad hazāri kā Bizantijas sabiedrotie karoja ar persiešiem Aizkaukāzā. IX-X gs. reālās varas turētājs kaganātā, arābu avotos bieži dēvēts par valdnieku (malik). IX gs. šadi aizvien biežāk sāka dēvēties arī par bekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Новосельцев А.П. Хазарское государство и его роль в истории Восточной Европы и Кавказа. - Наука: Москва, 1990
