Atšķirības starp "Senā Ķīna" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
 +
* Zariņš V., Svarīgākie senās Ķīnas vēstures notikumi. / Laodzi. Sacerējums par Dao un De (Daodedzin). - Zvaigzne ABC, Rīga, ISBN 9984-22-084-2
 +
* Staburova J., Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā.Teorētiskie un praktiskie aspekti. - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2006.
 +
----
 +
* [http://www.vostlit.ru/KartNotSerial/kart159.htm Васильев Л.С., Древний Китай: в 3 т. Т. 3. Период Чжаньго (V–III вв. до н.э.). М.: Восточная литература, 2006. ISBN 5-02-018103-X]
 +
* [http://www.vostlit.ru/KartNotSerial/kart126.htm Непомнин О.Е., История Китая: Эпоха Цин. XVII – начало XX века. М.: Восточная литература, 2005. ISBN 5-02-018400-4]
 +
  
 
[[Kategorija:Austrumāzijas valstis]]
 
[[Kategorija:Austrumāzijas valstis]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. novembris, plkst. 06.48

Attēls:China 100.78713E 35.63718N.jpg
Ķīna un tās pierobeža mūsdienās.

Ķīnas impērija - nosacīts apzīmējums lielvalstīm un impērijām, kuras ar pārtraukumiem pastāvējušas Austrumāzijā, mūsdienu Ķīnas teritorijā, laikā no XX gs.p.m.ē. līdz XX gs. Par "impēriju" pieņemts runāt, sākot ar pirmo imperatoru Huandi (黃帝 - Huáng Dì, 2699.-2588 g. p.m.ē.), kaut arī pirms viņa it kā valdījuši jau 4 monarhi ar šādu varu, taču tas ir mītisks, nevis arheoloģisks datējums. Pēc tā pieņemts klasificēt 15 impērijas (gan pašu haņu, gan citu tautu vai pat iebrucēju izveidotas, kā arī vairākus starpimpēriju periodus, kad vienlaikus šajā teritorijā pastāvēja vairākas vai pat vairāki desmiti valstu, kuras konkurēja savā starpā par hegemoniju. Pēdējais imperators Ķīnā bija Cjinu impērijas valdnieks Pu Ji (溥儀 - Pǔ Yí, 1908.-1924. g.)

Skat. arī: Ķīnas monarhu dinastijas

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
  • Zariņš V., Svarīgākie senās Ķīnas vēstures notikumi. / Laodzi. Sacerējums par Dao un De (Daodedzin). - Zvaigzne ABC, Rīga, ISBN 9984-22-084-2
  • Staburova J., Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā.Teorētiskie un praktiskie aspekti. - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2006.