Atšķirības starp "Āgenskalns" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hagensberg''' – latv. Āgenskalns. Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā. Nosaukums cēlies no XVII gs. Hāgena muižas (''Hagenshof'', vēlāk Grāvmuiža, Švarcmuiža). 1697. gadā tur ierīkoja pilsētas ķieģeļu cepli. XVII gs. atvēra pirmo nevācu skolu. 1785. gadā Āgenskalna teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas Mītavas priekšpilsētā. Galvenokārt tur dzīvoja nevācu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. XVIII gs. beigās Āgenskalns kļuva populārs [[pilsonība]]s aprindās kā vasarnīcu rajons. XIX gs. vidū Daugavā, Āgenskalna līcī atradās [[Strūga|strūgu]] osta, kā arī kuģīšu satiksme ar Rīgas centru. 1812. gadā, tuvojoties Napoleona armijai, pēc ģenerālgubernatora rīkojuma Āgenskalnā nojauca visas ēkas. Līdz 1834. gadam te darbojās cukura [[manufaktūra]]. 1869. gadā Āgenskalna līcī ierīkoja kuģu būvētavu. | '''Hagensberg''' – latv. Āgenskalns. Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā. Nosaukums cēlies no XVII gs. Hāgena muižas (''Hagenshof'', vēlāk Grāvmuiža, Švarcmuiža). 1697. gadā tur ierīkoja pilsētas ķieģeļu cepli. XVII gs. atvēra pirmo nevācu skolu. 1785. gadā Āgenskalna teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas Mītavas priekšpilsētā. Galvenokārt tur dzīvoja nevācu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. XVIII gs. beigās Āgenskalns kļuva populārs [[pilsonība]]s aprindās kā vasarnīcu rajons. XIX gs. vidū Daugavā, Āgenskalna līcī atradās [[Strūga|strūgu]] osta, kā arī kuģīšu satiksme ar Rīgas centru. 1812. gadā, tuvojoties Napoleona armijai, pēc ģenerālgubernatora rīkojuma Āgenskalnā nojauca visas ēkas. Līdz 1834. gadam te darbojās cukura [[manufaktūra]]. 1869. gadā Āgenskalna līcī ierīkoja kuģu būvētavu. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 72. lpp. | ||
[[Kategorija:Rīga]] | [[Kategorija:Rīga]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31
Hagensberg – latv. Āgenskalns. Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā. Nosaukums cēlies no XVII gs. Hāgena muižas (Hagenshof, vēlāk Grāvmuiža, Švarcmuiža). 1697. gadā tur ierīkoja pilsētas ķieģeļu cepli. XVII gs. atvēra pirmo nevācu skolu. 1785. gadā Āgenskalna teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas Mītavas priekšpilsētā. Galvenokārt tur dzīvoja nevācu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. XVIII gs. beigās Āgenskalns kļuva populārs pilsonības aprindās kā vasarnīcu rajons. XIX gs. vidū Daugavā, Āgenskalna līcī atradās strūgu osta, kā arī kuģīšu satiksme ar Rīgas centru. 1812. gadā, tuvojoties Napoleona armijai, pēc ģenerālgubernatora rīkojuma Āgenskalnā nojauca visas ēkas. Līdz 1834. gadam te darbojās cukura manufaktūra. 1869. gadā Āgenskalna līcī ierīkoja kuģu būvētavu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 72. lpp.
