Atšķirības starp "Bergs Ērihs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
1919. gada 20. maijā brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1558) par to, ka 1919. gada 4. oktobrī pie Pernovas sādžas zem spēcīgas uguns izlavījās cauri pretinieka pozīcijām un, uzsākot to no aizmugures apšaudīt ar ložmetēju, piespieda bēgt (gūstā saņēma 8 sarkanarmiešus un ieguva ložmetēju). Atvaļināts 1921. gada 16. novembrī kā [[dižkareivis]]. | 1919. gada 20. maijā brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1558) par to, ka 1919. gada 4. oktobrī pie Pernovas sādžas zem spēcīgas uguns izlavījās cauri pretinieka pozīcijām un, uzsākot to no aizmugures apšaudīt ar ložmetēju, piespieda bēgt (gūstā saņēma 8 sarkanarmiešus un ieguva ložmetēju). Atvaļināts 1921. gada 16. novembrī kā [[dižkareivis]]. | ||
| − | Iztiku pelnījis, strādājot kā uzņēmuma "Steen Giebelhausen" kantorists. 1939. gada oktobrī, kā lielākā daļa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija spiests [[vācbaltiešu izceļošana|atstāt dzimteni]] un | + | Iztiku pelnījis, strādājot kā uzņēmuma "Steen Giebelhausen" kantorists. 1939. gada oktobrī, kā lielākā daļa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija spiests [[vācbaltiešu izceļošana|atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1978. gada 19. oktobrī Bremenē, Vācijā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 13.44
Ērihs Bergs (Erich Berg) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris
Dzimis 1900. gada 1. novembrī Rīgā, Alberta Berga ģimenē.
1919. gada 20. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1558) par to, ka 1919. gada 4. oktobrī pie Pernovas sādžas zem spēcīgas uguns izlavījās cauri pretinieka pozīcijām un, uzsākot to no aizmugures apšaudīt ar ložmetēju, piespieda bēgt (gūstā saņēma 8 sarkanarmiešus un ieguva ložmetēju). Atvaļināts 1921. gada 16. novembrī kā dižkareivis.
Iztiku pelnījis, strādājot kā uzņēmuma "Steen Giebelhausen" kantorists. 1939. gada oktobrī, kā lielākā daļa vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1978. gada 19. oktobrī Bremenē, Vācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 70. lpp.
