Atšķirības starp "Grisels Vilhelms" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vilhelms Grisels''' (''Wilhelm Grissel'') – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris | + | '''Vilhelms Grisels''' (''Wilhelm Grissel'', 1898-1958) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris |
Dzimis 1898. gada 6. maijā Rīgā, Fridriha Grisela ģimenē. Absolvējis [[Reālskola|reālskolu]]. | Dzimis 1898. gada 6. maijā Rīgā, Fridriha Grisela ģimenē. Absolvējis [[Reālskola|reālskolu]]. | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
1918. gada 25. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1548) par to, ka 1920. gada 16. janvārī Grisels ar savu [[Vads|vadu]] uzbruka Tiskādu muižai un ieņēma to, iegūstot divus ložmetējus, tad uzbrukumu turpināja, ieņemot Pušino sādžu, kas bija viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem punktiem šajā frontes iecirknī. | 1918. gada 25. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1548) par to, ka 1920. gada 16. janvārī Grisels ar savu [[Vads|vadu]] uzbruka Tiskādu muižai un ieņēma to, iegūstot divus ložmetējus, tad uzbrukumu turpināja, ieņemot Pušino sādžu, kas bija viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem punktiem šajā frontes iecirknī. | ||
| − | Pēc demobilizācijas dzīvojis Rīgā, saņēmis jaunsaimniecību Kabiles pagasta Zutenu muižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris | + | Pēc demobilizācijas dzīvojis Rīgā, saņēmis jaunsaimniecību Kabiles pagasta Zutenu muižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1958. gadā Frankfurtē (''Frankfurt am Main''). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 174.-175. lpp. | * Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 174.-175. lpp. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:G]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 19.13
Vilhelms Grisels (Wilhelm Grissel, 1898-1958) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris
Dzimis 1898. gada 6. maijā Rīgā, Fridriha Grisela ģimenē. Absolvējis reālskolu.
1918. gada 25. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1548) par to, ka 1920. gada 16. janvārī Grisels ar savu vadu uzbruka Tiskādu muižai un ieņēma to, iegūstot divus ložmetējus, tad uzbrukumu turpināja, ieņemot Pušino sādžu, kas bija viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem punktiem šajā frontes iecirknī.
Pēc demobilizācijas dzīvojis Rīgā, saņēmis jaunsaimniecību Kabiles pagasta Zutenu muižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1958. gadā Frankfurtē (Frankfurt am Main).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 174.-175. lpp.
