Atšķirības starp "Jansons Harijs" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 04.15

Harijs Jansons (Harry Janson, 1896-1992) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris

Dzimis 1896. gada 13. janvārī Rīgā, Miķeļa Jansona ģimenē. Absolvējis RPI. Iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1916. gadā absolvējis 4. Maskavas virsnieku skolu. Pēc Februāra apvērsuma pametis dienestu.

1919. gada 1. janvārī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Kurzemes aizstāvēšanā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1048) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Pizānu sādžas pirmais ielauzās ienaidnieka pozīcijās un noturēja tās, atsitot visus pretuzbrukumus, līdz papildspēku pienākšanai. Pēc Tukuma pulka izformēšanas turpinājis dienestu Sapieru pulkā kā virsleitnants. 1929. gadā absolvējis LU, kara inženieris. Pārcelts uz Kara ministrijas Apgādības pārvaldi. Kopš 1935. gada pulkvedis-leitnants. 1941. gada 27. janvārī atvaļināts no 24. teritoriālā korpusa.

2. pasaules kara beigās pametis dzimteni un emigrējis uz Argentīnu. Miris Buenosairesā 1992. gada 13. janvārī.

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 206. lpp.