Atšķirības starp "Lankovskis Leo" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Leo Lankovskis''' (''Leo Lankowsky'', 1893-1970) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris | + | '''Leo Lankovskis''' (''Leo Lankowsky'', 1893-1970) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris. |
Dzimis 1893. gada 25. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), Rudolfa Lankovska ģimenē. Absolvējis Mītavas ģimnāziju. Mežsaimnieks. 1912. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 114. Novotorskas kājnieku pulkā. Apbalvots ar IV šk. [[Jura krusts|Jura krustu]]. [[Unteroficieris]]. 1915. gada februārī kritis gūstā, no kā atbrīvots 1918. gada martā. | Dzimis 1893. gada 25. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), Rudolfa Lankovska ģimenē. Absolvējis Mītavas ģimnāziju. Mežsaimnieks. 1912. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 114. Novotorskas kājnieku pulkā. Apbalvots ar IV šk. [[Jura krusts|Jura krustu]]. [[Unteroficieris]]. 1915. gada februārī kritis gūstā, no kā atbrīvots 1918. gada martā. | ||
| − | 1919. gada 18. martā brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[kaprālis]]. | + | 1919. gada 18. martā brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[kaprālis]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1545) par to, ka 1919. gada 21. decembrī izlūkreida laikā atrada pretinieku ložmetēja ligzdu, pēkšņā uzbrukumā sagūstīja apkalpi ar visu ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 28. februārī kā [[seržants]]. |
| − | |||
| − | 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1545) par to, ka 1919. gada 21. decembrī izlūkreida laikā atrada pretinieku ložmetēja ligzdu, pēkšņā uzbrukumā sagūstīja apkalpi ar visu ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 28. februārī kā [[seržants]]. | ||
Sākumā zemnieks, vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur iztiku pelnījis kā noliktavas pārzinis. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1970. gada 5. janvārī Hamburgā (''Hamburg''). | Sākumā zemnieks, vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur iztiku pelnījis kā noliktavas pārzinis. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1970. gada 5. janvārī Hamburgā (''Hamburg''). | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 06.34
Leo Lankovskis (Leo Lankowsky, 1893-1970) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris.
Dzimis 1893. gada 25. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), Rudolfa Lankovska ģimenē. Absolvējis Mītavas ģimnāziju. Mežsaimnieks. 1912. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 114. Novotorskas kājnieku pulkā. Apbalvots ar IV šk. Jura krustu. Unteroficieris. 1915. gada februārī kritis gūstā, no kā atbrīvots 1918. gada martā.
1919. gada 18. martā brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kaprālis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1545) par to, ka 1919. gada 21. decembrī izlūkreida laikā atrada pretinieku ložmetēja ligzdu, pēkšņā uzbrukumā sagūstīja apkalpi ar visu ložmetēju. Atvaļināts 1921. gada 28. februārī kā seržants.
Sākumā zemnieks, vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur iztiku pelnījis kā noliktavas pārzinis. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1970. gada 5. janvārī Hamburgā (Hamburg).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 259. lpp.
