Atšķirības starp "Šeinpflūgs Helmūts" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1896. gada 2. decembrī Liepupes pagastā, Teodora Šeinpflūga ģimenē | Dzimis 1896. gada 2. decembrī Liepupes pagastā, Teodora Šeinpflūga ģimenē | ||
| − | 1919. gada 1. februārī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. | + | 1919. gada 1. februārī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1549) par to, ka 1919. gada 10. novembra vēlā vakarā, kad pulka triecienvienība centās pārraut ienaidneika aizsardzības līniju starp Vonogu un Spriču sādžām, ar savu [[Vads|vadu]] ieņēma pretinieka ložmetēja ligzdu un saņēma gūstā tās apkalpi, 3 sarkanarmiešus. Atvaļināts 1921. gada 10. janvārī. |
| − | |||
| − | 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1549) par to, ka 1919. gada 10. novembra vēlā vakarā, kad pulka triecienvienība centās pārraut ienaidneika aizsardzības līniju starp Vonogu un Spriču sādžām, ar savu [[Vads|vadu]] ieņēma pretinieka ložmetēja ligzdu un saņēma gūstā tās apkalpi, 3 sarkanarmiešus. Atvaļināts 1921. gada 10. janvārī. | ||
Studējis ekonomiku LU, dzīvojis Rīgā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav. Miris 1960. gadā Vīsenavā (''Weißenau, Friedrichshafen''). | Studējis ekonomiku LU, dzīvojis Rīgā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav. Miris 1960. gadā Vīsenavā (''Weißenau, Friedrichshafen''). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 10.19
'Helmuts Šeinpflugs (Helmut Scheinpflug, 1896-1960) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
Dzimis 1896. gada 2. decembrī Liepupes pagastā, Teodora Šeinpflūga ģimenē
1919. gada 1. februārī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1549) par to, ka 1919. gada 10. novembra vēlā vakarā, kad pulka triecienvienība centās pārraut ienaidneika aizsardzības līniju starp Vonogu un Spriču sādžām, ar savu vadu ieņēma pretinieka ložmetēja ligzdu un saņēma gūstā tās apkalpi, 3 sarkanarmiešus. Atvaļināts 1921. gada 10. janvārī.
Studējis ekonomiku LU, dzīvojis Rīgā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav. Miris 1960. gadā Vīsenavā (Weißenau, Friedrichshafen).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 500. lpp.
