Atšķirības starp "Taube Erihs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1900. gada 31. decembrī Rīgā, Nikolaja Taubes ģimenē. | Dzimis 1900. gada 31. decembrī Rīgā, Nikolaja Taubes ģimenē. | ||
| − | 1918. gada 18. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā), [[Trieciena | + | 1918. gada 18. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā), [[Trieciena rota|Trieciena rotā]]. Piedalījies Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kuremes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes artilērijas pulkā]], [[seržants]]. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.231) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Rēzeknes tikai pateicoties Taubes darbībai un drosmei tā baterija spēja izturēt pretinieka uzbrukumu. līdz 2. Ventspils kājnieku pulks pārgāja prettriecienā. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī. |
Dzīvojis Rīgā, iztiku pelnījis, strādājot tirdzniecības uzņēmumā "J. Redlihs". 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1978. gada 20. septembrī Ķīlē (''Kiel''). | Dzīvojis Rīgā, iztiku pelnījis, strādājot tirdzniecības uzņēmumā "J. Redlihs". 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1978. gada 20. septembrī Ķīlē (''Kiel''). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 11.16
Erihs Taube (Erich Taube, 1900-1978) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
Dzimis 1900. gada 31. decembrī Rīgā, Nikolaja Taubes ģimenē.
1918. gada 18. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā), Trieciena rotā. Piedalījies Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kuremes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Kurzemes artilērijas pulkā, seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.231) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Rēzeknes tikai pateicoties Taubes darbībai un drosmei tā baterija spēja izturēt pretinieka uzbrukumu. līdz 2. Ventspils kājnieku pulks pārgāja prettriecienā. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī.
Dzīvojis Rīgā, iztiku pelnījis, strādājot tirdzniecības uzņēmumā "J. Redlihs". 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1978. gada 20. septembrī Ķīlē (Kiel).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 516. lpp.
