Atšķirības starp "Audrings Teodors" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Teodors Audrings''' (''Theodor Audring'') – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks LKO kavalieris | '''Teodors Audrings''' (''Theodor Audring'') – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, apakšvirsnieks LKO kavalieris | ||
| − | Dzimis 1900. gada 17. jūlijā, Aizputē, Fridriha Audringa ģimenē | + | Dzimis 1900. gada 17. jūlijā, Aizputē, Fridriha Audringa ģimenē. |
1918. gada 16. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1554) par to, ka 1919. gada 11. novembrī pie Nīcgales ar savu nodaļu ielauzās pretinieka artilērijas baterijas pozīcijās, ieguva lielgabalu un saņēma gūstekņus. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī kā [[seržants]]. | 1918. gada 16. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1554) par to, ka 1919. gada 11. novembrī pie Nīcgales ar savu nodaļu ielauzās pretinieka artilērijas baterijas pozīcijās, ieguva lielgabalu un saņēma gūstekņus. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī kā [[seržants]]. | ||
| − | Iztiku pelnījis kā farmaceita palīgs Valmierā, kopš 1932. gada Mārkalnes pagasta aptiekā. No 1940. gada pagasta aptiekas pārvaldnieks. 1946. gada 2. jūlijā apcietināts. 1947. gada 8. janvārī LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Audringu uz 10 gadiem [[GULAG]]ā (KPFSR KK 17, 58-1a par | + | Iztiku pelnījis kā farmaceita palīgs Valmierā, kopš 1932. gada Mārkalnes pagasta aptiekā. No 1940. gada pagasta aptiekas pārvaldnieks. 1946. gada 2. jūlijā apcietināts. 1947. gada 8. janvārī LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Audringu uz 10 gadiem [[GULAG]]ā (KPFSR KK 17, 58-1a par sadarbību ar [[Nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]], Pārupa grupu). 8. novembrī cietumā izdarījis pašnāvību. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 13.03
Teodors Audrings (Theodor Audring) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks LKO kavalieris
Dzimis 1900. gada 17. jūlijā, Aizputē, Fridriha Audringa ģimenē.
1918. gada 16. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1554) par to, ka 1919. gada 11. novembrī pie Nīcgales ar savu nodaļu ielauzās pretinieka artilērijas baterijas pozīcijās, ieguva lielgabalu un saņēma gūstekņus. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī kā seržants.
Iztiku pelnījis kā farmaceita palīgs Valmierā, kopš 1932. gada Mārkalnes pagasta aptiekā. No 1940. gada pagasta aptiekas pārvaldnieks. 1946. gada 2. jūlijā apcietināts. 1947. gada 8. janvārī LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Audringu uz 10 gadiem GULAGā (KPFSR KK 17, 58-1a par sadarbību ar nacionālajiem partizāniem, Pārupa grupu). 8. novembrī cietumā izdarījis pašnāvību.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 49. lpp.
