Atšķirības starp "Albāņi" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Albāņi''' – [[tauta]] Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 [[Albānija|Albānijā]], ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% [[musulmaņi]], pārējie [[pareizticīgie]] un [[katoļi]]. | '''Albāņi''' – [[tauta]] Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 [[Albānija|Albānijā]], ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% [[musulmaņi]], pārējie [[pareizticīgie]] un [[katoļi]]. | ||
− | Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie | + | Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie rakstu pieminekļi no XV gs. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. maijs, plkst. 05.44
Albāņi – tauta Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 Albānijā, ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% musulmaņi, pārējie pareizticīgie un katoļi.
Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie rakstu pieminekļi no XV gs.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 143. lpp.