Atšķirības starp "Aleksanders Harolds" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis Londonā, Kaledonas [[Grāfs|grāfa]] Aleksandera (''James Alexander, 4th Earl of Caledon'') trešais dēls. Absolvējis Harovas skolu (''Harrow School''), 1910. gadā – Ītonas koledžu (''Eton College''), 1911. gadā – Karalisko kara skolu (''Royal Military College, Sandhurst''). | Dzimis Londonā, Kaledonas [[Grāfs|grāfa]] Aleksandera (''James Alexander, 4th Earl of Caledon'') trešais dēls. Absolvējis Harovas skolu (''Harrow School''), 1910. gadā – Ītonas koledžu (''Eton College''), 1911. gadā – Karalisko kara skolu (''Royal Military College, Sandhurst''). | ||
| − | Dienējis Īru gvardē, vada komandieris. No 1914. līdz 1918. gadam karojis Lielbritānijas ekspedīcijas spēku sastāvā Francijā. No 1915. gada bataljona komandieris, [[kapteinis]]. 1918. gada martā paaugstināts par [[Majors|majoru]]. Vairākkārt ievainots. Komandējis 4. gvardes kājnieku brigādi kā brigādes ģenerālis. 1918. gada oktobrī iecelts par 10. armijas korpusa karaskolas vadītāju. No 1919. gada 26. maija līdz 12. jūlijam bija britu diplomātiskās un saimnieciskās misijas Baltijas valstīs vadītāja palīgs, no 1919. gada 12. jūlija līdz 1920. gada 18. februārim [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargu]] komandieris. Pēc 1920. gada dienēja Turcijā un Gibraltārā. 1927. gadā absolvējis Štāba koledžu Kemberlijā. [[Pulkvedis]]. No 1929. gada Īru gvardes pulka komandieris. 1930. gadā absolvējis Impērijas aizsardzības koledžu. No 1931. gada Indijas armijas kājnieku brigādes štāba virsnieks, dienējis uz ziemeļrietumu robežas, no 1934. gada oktobra brigādes komandieris. Piedalījies nacionālistu sacelšanās apspiešanā. [[Ģenerālmajors]]. No 1938. gada februāra 1. kājnieku divīzijas komandieris Lielbritānijā. 1939.-1940. gadā britu ekspedīcijas korpusa sastāvā karoja Francijā, sedza evakuāciju no Dinkerkas. No 1940. gada jūnija [[ģenerālleitnants]], Dienvidu kara apgabala komandieris Anglijā. No 1942. gada februāra koloniālās armijas virspavēlnieks Birmā. Kopš jūnija 7. armijas komandieris, no augusta britu spēku virspavēlnieks Tuvajos Austrumos. 1942. gada oktobrī un novembrī sagrāvis vācu-itāļu spēkus kaujās pie Elameinas. Iecelts par Sabiedroto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Eizenhauera vietnieku, [[ģenerālis]]. Kopš 1943. gada februāra 18. armiju grupas pavēlnieks Tunisijā. No 1943. gada jūlija Sabiedroto 15. armiju grupas pavēlnieks, vadīja Sicīlijas operāciju un Itālijas ieņemšanu. 1944. gada 1. septembrī paaugstināts par [[Feldmaršals|feldmaršalu]] | + | Dienējis Īru gvardē, vada komandieris. No 1914. līdz 1918. gadam karojis Lielbritānijas ekspedīcijas spēku sastāvā Francijā. No 1915. gada bataljona komandieris, [[kapteinis]]. 1918. gada martā paaugstināts par [[Majors|majoru]]. Vairākkārt ievainots. Komandējis 4. gvardes kājnieku brigādi kā brigādes ģenerālis. 1918. gada oktobrī iecelts par 10. armijas korpusa karaskolas vadītāju. No 1919. gada 26. maija līdz 12. jūlijam bija britu diplomātiskās un saimnieciskās misijas Baltijas valstīs vadītāja palīgs, no 1919. gada 12. jūlija līdz 1920. gada 18. februārim [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargu]] komandieris. Pēc 1920. gada dienēja Turcijā un Gibraltārā. 1927. gadā absolvējis Štāba koledžu Kemberlijā. [[Pulkvedis]]. No 1929. gada Īru gvardes pulka komandieris. 1930. gadā absolvējis Impērijas aizsardzības koledžu. No 1931. gada Indijas armijas kājnieku brigādes štāba virsnieks, dienējis uz ziemeļrietumu robežas, no 1934. gada oktobra brigādes komandieris. Piedalījies nacionālistu sacelšanās apspiešanā. [[Ģenerālmajors]]. No 1938. gada februāra 1. kājnieku divīzijas komandieris Lielbritānijā. 1939.-1940. gadā britu ekspedīcijas korpusa sastāvā karoja Francijā, sedza evakuāciju no Dinkerkas. No 1940. gada jūnija [[ģenerālleitnants]], Dienvidu kara apgabala komandieris Anglijā. No 1942. gada februāra koloniālās armijas virspavēlnieks Birmā. Kopš jūnija 7. armijas komandieris, no augusta britu spēku virspavēlnieks Tuvajos Austrumos. 1942. gada oktobrī un novembrī sagrāvis vācu-itāļu spēkus kaujās pie Elameinas. Iecelts par Sabiedroto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Eizenhauera vietnieku, [[ģenerālis]]. Kopš 1943. gada februāra 18. armiju grupas pavēlnieks Tunisijā. No 1943. gada jūlija Sabiedroto 15. armiju grupas pavēlnieks, vadīja Sicīlijas operāciju un Itālijas ieņemšanu. 1944. gada 1. septembrī paaugstināts par [[Feldmaršals|feldmaršalu]], decembrī iecelts par Sabiedroto karaspēka virspavēlnieku Vidusjūras reģionā. 1945. gada 2. maijā pieņēma vācu spēku Itālijā kapitulāciju. |
Pēc 2. pasaules kara atstāja militāro dienestu un pievērsās politikai: 1946.-1952. gados Kanādas [[ģenerālgubernators]]; 1952.-1954. gados – Lielbritānijas aizsardzības ministrs. 1946. gadā kļuvis par [[Vikonts|vikontu]], bet 1952. gadā – par Tunisas grāfu (''1st Earl Alexander of Tunis''). Tauera [[konstebls]], Lielās Londonas lords leitnants, dažādu pulku un organizāciju goda šefs. | Pēc 2. pasaules kara atstāja militāro dienestu un pievērsās politikai: 1946.-1952. gados Kanādas [[ģenerālgubernators]]; 1952.-1954. gados – Lielbritānijas aizsardzības ministrs. 1946. gadā kļuvis par [[Vikonts|vikontu]], bet 1952. gadā – par Tunisas grāfu (''1st Earl Alexander of Tunis''). Tauera [[konstebls]], Lielās Londonas lords leitnants, dažādu pulku un organizāciju goda šefs. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. maijs, plkst. 07.10
Harolds Aleksanders (Harold Rupert Leofric George Alexander; 10.12.1859.-16.06.1969), Tunisas grāfs (1st Earl Alexander of Tunis) – virsnieks, politiķis.
Dzimis Londonā, Kaledonas grāfa Aleksandera (James Alexander, 4th Earl of Caledon) trešais dēls. Absolvējis Harovas skolu (Harrow School), 1910. gadā – Ītonas koledžu (Eton College), 1911. gadā – Karalisko kara skolu (Royal Military College, Sandhurst).
Dienējis Īru gvardē, vada komandieris. No 1914. līdz 1918. gadam karojis Lielbritānijas ekspedīcijas spēku sastāvā Francijā. No 1915. gada bataljona komandieris, kapteinis. 1918. gada martā paaugstināts par majoru. Vairākkārt ievainots. Komandējis 4. gvardes kājnieku brigādi kā brigādes ģenerālis. 1918. gada oktobrī iecelts par 10. armijas korpusa karaskolas vadītāju. No 1919. gada 26. maija līdz 12. jūlijam bija britu diplomātiskās un saimnieciskās misijas Baltijas valstīs vadītāja palīgs, no 1919. gada 12. jūlija līdz 1920. gada 18. februārim Latvijas vācbaltu zemessargu komandieris. Pēc 1920. gada dienēja Turcijā un Gibraltārā. 1927. gadā absolvējis Štāba koledžu Kemberlijā. Pulkvedis. No 1929. gada Īru gvardes pulka komandieris. 1930. gadā absolvējis Impērijas aizsardzības koledžu. No 1931. gada Indijas armijas kājnieku brigādes štāba virsnieks, dienējis uz ziemeļrietumu robežas, no 1934. gada oktobra brigādes komandieris. Piedalījies nacionālistu sacelšanās apspiešanā. Ģenerālmajors. No 1938. gada februāra 1. kājnieku divīzijas komandieris Lielbritānijā. 1939.-1940. gadā britu ekspedīcijas korpusa sastāvā karoja Francijā, sedza evakuāciju no Dinkerkas. No 1940. gada jūnija ģenerālleitnants, Dienvidu kara apgabala komandieris Anglijā. No 1942. gada februāra koloniālās armijas virspavēlnieks Birmā. Kopš jūnija 7. armijas komandieris, no augusta britu spēku virspavēlnieks Tuvajos Austrumos. 1942. gada oktobrī un novembrī sagrāvis vācu-itāļu spēkus kaujās pie Elameinas. Iecelts par Sabiedroto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Eizenhauera vietnieku, ģenerālis. Kopš 1943. gada februāra 18. armiju grupas pavēlnieks Tunisijā. No 1943. gada jūlija Sabiedroto 15. armiju grupas pavēlnieks, vadīja Sicīlijas operāciju un Itālijas ieņemšanu. 1944. gada 1. septembrī paaugstināts par feldmaršalu, decembrī iecelts par Sabiedroto karaspēka virspavēlnieku Vidusjūras reģionā. 1945. gada 2. maijā pieņēma vācu spēku Itālijā kapitulāciju.
Pēc 2. pasaules kara atstāja militāro dienestu un pievērsās politikai: 1946.-1952. gados Kanādas ģenerālgubernators; 1952.-1954. gados – Lielbritānijas aizsardzības ministrs. 1946. gadā kļuvis par vikontu, bet 1952. gadā – par Tunisas grāfu (1st Earl Alexander of Tunis). Tauera konstebls, Lielās Londonas lords leitnants, dažādu pulku un organizāciju goda šefs.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 147. lpp.
- Гордиенко А.Н. Командиры Второй мировой войны. Т. 1. - Минск, 1997. ISBN 985-437-268-5
