Atšķirības starp "Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[barons]] '''Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns''' (''Karl Richard Alexander von Hahn'', 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks. | + | [[barons]] '''Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns''' (''Karl Richard Alexander von Hahn'', 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks. |
Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā (''Linden'') pie Fridrihštates (''Friedrichstadt'', mūsd. Jaunjelgava), Ādolfa un Antonijas (dzim. ''von Fincke'') [[Hāņi|fon Hānu]] ģimenē. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, [[savvaļnieks]] Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves [[praporščiks|praporščika]] pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielhercogisti]]. [[Štabs-rotmistrs]] no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē. | Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā (''Linden'') pie Fridrihštates (''Friedrichstadt'', mūsd. Jaunjelgava), Ādolfa un Antonijas (dzim. ''von Fincke'') [[Hāņi|fon Hānu]] ģimenē. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, [[savvaļnieks]] Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves [[praporščiks|praporščika]] pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielhercogisti]]. [[Štabs-rotmistrs]] no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. maijs, plkst. 07.59
barons Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns (Karl Richard Alexander von Hahn, 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks.
Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā (Linden) pie Fridrihštates (Friedrichstadt, mūsd. Jaunjelgava), Ādolfa un Antonijas (dzim. von Fincke) fon Hānu ģimenē. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, savvaļnieks Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves praporščika pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz Somijas lielhercogisti. Štabs-rotmistrs no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē.
Viens no Baltijas landesvēra izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. Hāna eskadrons - komandieris Rādena rotā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā Latvijas armijā, t.s. Latvijas vācbaltu zemessargos, pulkvedis-leitnants, no 19.07.1919. bataljona komandieris. Pēc tam 13. Tukuma kājnieku pulkā t.s. Hāna bataljona (bij. 2. Baltu pulks) komandieris (līdz 01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju. No 1941. gada vērmahtā kā majors, pēc tam paaugstināts par pulkvežleitnantu. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura Zelta zobens
- Sv. Annas ordenis, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7
