Atšķirības starp "Senā Roma" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 31. rindiņa: | 31. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
'''Senā Roma''' (lat. ''Roma'') - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies [[polisa]] Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, [[Latīņi|latīņu]] apdzīvotajā reģionā. III gs.p.m.ē. iekaroja visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti. II gs.p.m.ē. iekaroja daļu Ziemeļāfrikas, bet I gs. p.m.ē. izveidoja lielvalsti, kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmiju]]. 395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - [[Rietumromas impērija]] un [[Austrumromas impērija]] - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk: | '''Senā Roma''' (lat. ''Roma'') - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies [[polisa]] Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, [[Latīņi|latīņu]] apdzīvotajā reģionā. III gs.p.m.ē. iekaroja visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti. II gs.p.m.ē. iekaroja daļu Ziemeļāfrikas, bet I gs. p.m.ē. izveidoja lielvalsti, kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmiju]]. 395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - [[Rietumromas impērija]] un [[Austrumromas impērija]] - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk: | ||
| − | * '''Valdnieku laiks Senajā Romā''' - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - [[monarhija]], kuru pārvaldīja [[monarhs]] (lat. ''rex''), tā padomnieku kolēģija [[Senāts]] un tautas sapulce - [[kūriju komīcija]]. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 [[Kārta|pamatkārtās]]: [[patricieši]], [[plebeji]] un [[vergi]]. | + | * '''Valdnieku laiks Senajā Romā''' (lat. ''Regnum Romanum'') - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - [[monarhija]], kuru pārvaldīja [[monarhs]] (lat. ''rex''), tā padomnieku kolēģija [[Senāts]] un tautas sapulce - [[kūriju komīcija]]. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 [[Kārta|pamatkārtās]]: [[patricieši]], [[plebeji]] un [[vergi]]. |
** '''''Starpvaldības laiks Senajā Romā''''' (lat. ''interregnum'') - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais ''rekss'' bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. ''interreges''), kuri pēc kārtas katrs (lat. ''interrex'') 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts ''rex'' titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un ''reksa'' statusu. ([[Republika]]s laikā par ''interregnum'' laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta [[Konsuls|konsulu]] vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.) | ** '''''Starpvaldības laiks Senajā Romā''''' (lat. ''interregnum'') - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais ''rekss'' bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. ''interreges''), kuri pēc kārtas katrs (lat. ''interrex'') 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts ''rex'' titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un ''reksa'' statusu. ([[Republika]]s laikā par ''interregnum'' laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta [[Konsuls|konsulu]] vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.) | ||
* '''Republikas laiks Senajā Romā''' (no lat. ''res publica'' - "tautas lieta") - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: [[Kūrija|kūriju]], [[Centūrija|centūriju]] un [[Triba|tribu]] [[Komīcija|komīcijām]] un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas, [[Maģistrāts|maģistrāti]]. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.) | * '''Republikas laiks Senajā Romā''' (no lat. ''res publica'' - "tautas lieta") - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: [[Kūrija|kūriju]], [[Centūrija|centūriju]] un [[Triba|tribu]] [[Komīcija|komīcijām]] un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas, [[Maģistrāts|maģistrāti]]. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.) | ||
| 54. rindiņa: | 54. rindiņa: | ||
* [http://www.livius.org/ Articles on Ancient History] | * [http://www.livius.org/ Articles on Ancient History] | ||
| + | * [http://encarta.msn.com/encyclopedia_761552589/Ancient_Rome.html#p15 Ancient Rome - Encyclopedia MSN Article] | ||
* [http://www.roman-empire.net/ Illustrated History of the Roman Empire.] | * [http://www.roman-empire.net/ Illustrated History of the Roman Empire.] | ||
* [http://www.unrv.com/ The Roman Empire - United Nations of Roma Victrix.] | * [http://www.unrv.com/ The Roman Empire - United Nations of Roma Victrix.] | ||
| 61. rindiņa: | 62. rindiņa: | ||
* [http://www.romancoins.info/ Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.] | * [http://www.romancoins.info/ Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.] | ||
* [http://italian.classic-literature.co.uk/history-of-rome/ Theodor Mommsen - History of Rome] | * [http://italian.classic-literature.co.uk/history-of-rome/ Theodor Mommsen - History of Rome] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://romanum.historicus.pl/ Imperium Romanum - Strona poświęcona jest w całości historii Starożytnego Rzymu.] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.roman-glory.com/ Проект «Римская Слава» - портал.] | * [http://www.roman-glory.com/ Проект «Римская Слава» - портал.] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. novembris, plkst. 07.46
| |
| pastāv: | 753. g.p.m.ē. - 476. g. |
| galvaspilsēta: | Roma |
| monarhu laiks: | 753.-509. g.p.m.ē.
|
| Republikas laiks: | 510.-27. g.p.m.ē.
|
| Impērijas laiks: | 28. g.p.m.ē. - 476. g.
|
| |
Senā Roma (lat. Roma) - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies polisa Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, latīņu apdzīvotajā reģionā. III gs.p.m.ē. iekaroja visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti. II gs.p.m.ē. iekaroja daļu Ziemeļāfrikas, bet I gs. p.m.ē. izveidoja lielvalsti, kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un Ziemeļmezopotāmiju. 395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - Rietumromas impērija un Austrumromas impērija - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk:
- Valdnieku laiks Senajā Romā (lat. Regnum Romanum) - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - monarhija, kuru pārvaldīja monarhs (lat. rex), tā padomnieku kolēģija Senāts un tautas sapulce - kūriju komīcija. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 pamatkārtās: patricieši, plebeji un vergi.
- Starpvaldības laiks Senajā Romā (lat. interregnum) - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais rekss bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. interreges), kuri pēc kārtas katrs (lat. interrex) 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts rex titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un reksa statusu. (Republikas laikā par interregnum laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta konsulu vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.)
- Republikas laiks Senajā Romā (no lat. res publica - "tautas lieta") - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: kūriju, centūriju un tribu komīcijām un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas, maģistrāti. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.)
- Impērijas laiks Senajā Romā - de iure Roma tā arī palika republika, taču de facto augstākā vara piederēja imperatoriem, valsti pārvaldīja to iecelti ierēdņi, bet republikāniskās institūcijas pakāpeniski zaudēja savu praktisko nozīmi, saglabājoties vairāk kā tradīcija. T.s. Romas impērijas laiku periodizē 2 pamatposmos:
- Principāta laiks no 28. g.p.m.ē. līdz 284. g.
- Domināta laiks no III līdz 476. g.
Ilustratīvie materiāli
Romas ekspansija Apenīnu pussalā V-II gs.p.m.ē.
Romas impērijas Eiropas provinces Gaja Jūlija Cēzara laikā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47.-48. lpp.
- Forsythe Gary. A critical history of early Rome: from prehistory to the first Punic War. - University of California Press, Berkeley, 2005 (hardcover, ISBN 0520226518); 2006 (paperback, ISBN 0520249917).
- Raaflaub Kurt A. Social Struggles in Archaic Rome: New Perspectives on the Conflict of the Orders. - Blackwell Publishing, Malden, 2005 (hardcover, ISBN 1405100605; paperback, ISBN 1405100613).
Resursi internetā par šo tēmu
- Articles on Ancient History
- Ancient Rome - Encyclopedia MSN Article
- Illustrated History of the Roman Empire.
- The Roman Empire - United Nations of Roma Victrix.
- Legio Decima Gemina - The Gemina Project Society.
- The Rome Project - The Dalton School intern and student of Columbia University.
- The Romanarmy.com, the online community of students and enthusiasts of the ancient Roman Army.
- Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.
- Theodor Mommsen - History of Rome
