Atšķirības starp "Alunāns Ādolfs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1848. gada 11. oktobrī [[Mītava|Mītavā]] (mūsd. Jelgava), Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Mācījies Mītavas ģimnāzijā. 1866.-1870. gados kā aktieris darbojies vācu teātru trupās Tērbatā (mūsd. Tartu), Rēvelē (mūsd. Tallina), Pēterburgā. 1870.-1885. gados, balstīdamies uz gūto pieredzi, organizēja un vadīja Rīgas Latviešu teātri. Izaudzinājis pirmo latviešu aktieru paaudzi. 1885. gadā organizēja pats savu trupu, sniedza izrādes Rīgā un Mītavā., bet 1896. gadā Mītavā izveidoja pastāvīgu Alunāna teātri (darbojās līdz 1904). | Dzimis 1848. gada 11. oktobrī [[Mītava|Mītavā]] (mūsd. Jelgava), Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Mācījies Mītavas ģimnāzijā. 1866.-1870. gados kā aktieris darbojies vācu teātru trupās Tērbatā (mūsd. Tartu), Rēvelē (mūsd. Tallina), Pēterburgā. 1870.-1885. gados, balstīdamies uz gūto pieredzi, organizēja un vadīja Rīgas Latviešu teātri. Izaudzinājis pirmo latviešu aktieru paaudzi. 1885. gadā organizēja pats savu trupu, sniedza izrādes Rīgā un Mītavā., bet 1896. gadā Mītavā izveidoja pastāvīgu Alunāna teātri (darbojās līdz 1904). | ||
| − | Komiķis, īpaši populārs vienkāršās tautas vidū ar savām joku kuplejām. Sarakstījis un iestudējis (arī pats šajās lugās spēlējis lomas): "Pašu audzināts" (1869), "Priekos un bēdās" (1871), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" (1874), "Džons Neilands" (1881), "Lielpils pagasta vecākie" (1888), "Seši mazi bundzenieki" (1889), "Visi mani radi raud" (1891), "Pārticībā un nabadzībā" (1893). Sarakstījis vairākus satīras krājumus, biogrāfijas, apcerējumus un atmiņas: "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887-1890), "Jura Alunāna dzīve" (1910), "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (izd. 1924). Izdevis joku žurnālu "Zobgala | + | Komiķis, īpaši populārs vienkāršās tautas vidū ar savām joku kuplejām. Sarakstījis un iestudējis (arī pats šajās lugās spēlējis lomas): "Pašu audzināts" (1869), "Priekos un bēdās" (1871), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" (1874), "Džons Neilands" (1881), "Lielpils pagasta vecākie" (1888), "Seši mazi bundzenieki" (1889), "Visi mani radi raud" (1891), "Pārticībā un nabadzībā" (1893). Sarakstījis vairākus satīras krājumus, biogrāfijas, apcerējumus un atmiņas: "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887-1890), "Jura Alunāna dzīve" (1910), "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (izd. 1924). Izdevis joku žurnālu "Zobgala kalendārs" (1892-1912). |
Miris 1912. gada 5. jūlijā Mītavā. | Miris 1912. gada 5. jūlijā Mītavā. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 12. jūnijs, plkst. 06.10
Ādolfs Alunāns (1848-1912) – aktieris, režisors un dramaturgs, latviešu nacionālā teātra skolas aizsācējs.
Dzimis 1848. gada 11. oktobrī Mītavā (mūsd. Jelgava), Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Mācījies Mītavas ģimnāzijā. 1866.-1870. gados kā aktieris darbojies vācu teātru trupās Tērbatā (mūsd. Tartu), Rēvelē (mūsd. Tallina), Pēterburgā. 1870.-1885. gados, balstīdamies uz gūto pieredzi, organizēja un vadīja Rīgas Latviešu teātri. Izaudzinājis pirmo latviešu aktieru paaudzi. 1885. gadā organizēja pats savu trupu, sniedza izrādes Rīgā un Mītavā., bet 1896. gadā Mītavā izveidoja pastāvīgu Alunāna teātri (darbojās līdz 1904).
Komiķis, īpaši populārs vienkāršās tautas vidū ar savām joku kuplejām. Sarakstījis un iestudējis (arī pats šajās lugās spēlējis lomas): "Pašu audzināts" (1869), "Priekos un bēdās" (1871), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" (1874), "Džons Neilands" (1881), "Lielpils pagasta vecākie" (1888), "Seši mazi bundzenieki" (1889), "Visi mani radi raud" (1891), "Pārticībā un nabadzībā" (1893). Sarakstījis vairākus satīras krājumus, biogrāfijas, apcerējumus un atmiņas: "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887-1890), "Jura Alunāna dzīve" (1910), "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (izd. 1924). Izdevis joku žurnālu "Zobgala kalendārs" (1892-1912).
Miris 1912. gada 5. jūlijā Mītavā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 179. lpp.
