Atšķirības starp "Ammonas valsts" versijām
No ''Vēsture''
m ("Ammona" pārdēvēju par "Ammonas valsts") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ammona''' – valsts XIV-I gs. p.m.ē. austrumos no [[Palestīna]]s. Pamatiedzīvotāji [[amorieši]], galvaspilsēta Rabatammona (mūsd. Ammāna). X. gs. p.m.ē. to iekaroja [[Izraēļu valsts]]. X gs. p.m.ē. beigās atguva suverenitāti. VIII-VII gs. p.m.ē. Ammona bija [[Asīrijas lielvalsts]] sastāvā, VI-IV gs. p.m.ē. – [[Ahemenīdu lielvalsts]] sastāvā, III gs. p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes sastāvā, II gs. p.m.ē. – [[Seleikīdu impērija]]s sastāvā, kopš 63. g. p.m.ē. – [[Romas impērija]]s sastāvā. | + | '''Ammona''' (vc. ''Ammon'', kr. ''Аммон'') – valsts XIV-I gs. p.m.ē. austrumos no [[Palestīna]]s. Pamatiedzīvotāji [[amorieši]], galvaspilsēta Rabatammona (mūsd. Ammāna). X. gs. p.m.ē. to iekaroja [[Izraēļu valsts]]. X gs. p.m.ē. beigās atguva suverenitāti. VIII-VII gs. p.m.ē. Ammona bija [[Asīrijas lielvalsts]] sastāvā, VI-IV gs. p.m.ē. – [[Ahemenīdu lielvalsts]] sastāvā, III gs. p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes sastāvā, II gs. p.m.ē. – [[Seleikīdu impērija]]s sastāvā, kopš 63. g. p.m.ē. – [[Romas impērija]]s sastāvā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 219. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 219. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Ulrich Hübner. Die Ammoniter. Untersuchungen zur Geschichte, Kultur und Religion eines transjordanischen Volkes im 1. Jahrtausend v. Chr. - Harrassowitz: Wiesbaden, 1992. ISBN 3-447-03275-8 | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 21. jūlijs, plkst. 12.18
Ammona (vc. Ammon, kr. Аммон) – valsts XIV-I gs. p.m.ē. austrumos no Palestīnas. Pamatiedzīvotāji amorieši, galvaspilsēta Rabatammona (mūsd. Ammāna). X. gs. p.m.ē. to iekaroja Izraēļu valsts. X gs. p.m.ē. beigās atguva suverenitāti. VIII-VII gs. p.m.ē. Ammona bija Asīrijas lielvalsts sastāvā, VI-IV gs. p.m.ē. – Ahemenīdu lielvalsts sastāvā, III gs. p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes sastāvā, II gs. p.m.ē. – Seleikīdu impērijas sastāvā, kopš 63. g. p.m.ē. – Romas impērijas sastāvā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 219. lpp.
- Ulrich Hübner. Die Ammoniter. Untersuchungen zur Geschichte, Kultur und Religion eines transjordanischen Volkes im 1. Jahrtausend v. Chr. - Harrassowitz: Wiesbaden, 1992. ISBN 3-447-03275-8
