Atšķirības starp "Anfantēns Bartelemejs Prospērs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bartelemī Prospers de Anfantēns''' (''Barthélemy Prosper de Enfantin'', 1796-1864) – domātājs, apgaismotājs, utopists.
+
'''Bartelemī Prospers Anfantēns''' (''Barthélemy Prosper Enfantin'', 1796-1864) – domātājs, apgaismotājs, utopists, publicists.
  
Dzimis 1796. gada 8. februārī de Anfantēnu pilī. [[Grāfs|Grāfa]] [[Sensimons de Ruvruā Anrī Klods|Sensimona]] skolnieks un ideju sekotājs. Pēc Sensimona nāves 1825. gadā kļuva par tā sekotāju līderi. Savā muižā izveidoja darba komūnu, kurā centās realizēt kopīgā darba, brīvās mīlestības un ezoterikas idejas. 1832. gadā par izvirtības veicināšanu stājās tiesas priekšā, savukārt tā kopiena izjuka. Miris 1864. gada 31. augustā.
+
Dzimis 1796. gada 8. februārī Parīzē, banķiera ģimenē. Mācījies licejā, bet 1813. gadā absolvējis Politahnisko augstskolu (''École polytechnique''). Kļuva par vīnu vairumtirgotāju. [[Grāfs|Grāfa]] [[Sensimons de Ruvruā Anrī Klods|Sensimona]] skolnieks un ideju sekotājs. Pēc Sensimona nāves 1825. gadā kļuva par tā sekotāju līderi. Savā muižā izveidoja darba komūnu, kurā centās realizēt kopīgā darba, brīvās mīlestības un ezoterikas idejas. 1832. gadā par izvirtības veicināšanu stājās tiesas priekšā, savukārt tā kopiena izjuka. Miris 1864. gada 31. augustā.
 +
 
 +
'''Bibliogrāfija:'''
 +
* Doctrine de Saint-Simon (1830)
 +
* Economie politique et politique Saint-Simonienne (1831)
 +
* Correspondance politique (1835–1840)
 +
* Corresp. philos. et religieuse (1843–1845)
 +
* La Vie eternelle passee, presente, future (1861)
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 3. augusts, plkst. 07.12

Bartelemī Prospers Anfantēns (Barthélemy Prosper Enfantin, 1796-1864) – domātājs, apgaismotājs, utopists, publicists.

Dzimis 1796. gada 8. februārī Parīzē, banķiera ģimenē. Mācījies licejā, bet 1813. gadā absolvējis Politahnisko augstskolu (École polytechnique). Kļuva par vīnu vairumtirgotāju. Grāfa Sensimona skolnieks un ideju sekotājs. Pēc Sensimona nāves 1825. gadā kļuva par tā sekotāju līderi. Savā muižā izveidoja darba komūnu, kurā centās realizēt kopīgā darba, brīvās mīlestības un ezoterikas idejas. 1832. gadā par izvirtības veicināšanu stājās tiesas priekšā, savukārt tā kopiena izjuka. Miris 1864. gada 31. augustā.

Bibliogrāfija:

  • Doctrine de Saint-Simon (1830)
  • Economie politique et politique Saint-Simonienne (1831)
  • Correspondance politique (1835–1840)
  • Corresp. philos. et religieuse (1843–1845)
  • La Vie eternelle passee, presente, future (1861)

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 246. lpp.
  • Anita Stašulāne. Ezotērisms un politika: teosofija. // Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls, 2 (2009). - Rēzeknes Augstskola: Rēzekne, 2009. ISSN 1691-5569