Atšķirības starp "Sasanīdu Persija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Sassanid-empire-610CE.jpg|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Sassanid-empire-610CE.jpg|200px]]
 
|-
 
|-
−
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Persija:'''
+
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valdnieki:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
−
* Protoelamīti (3200.-2700.g.p.m.ē.)
+
* [[Sasans Sasanīds|Sasans]]
−
* Džirofti (3000.-500.g.p.m.ē.)
+
* [[Pāpagāns Sasanīds|Pāpagāns]] (209.-220.)
−
* Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.)
+
* [[Artašīrs I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Artašīrs I]] (220.-241.)
−
* Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.)
+
* [[Šapurs I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs I]] (241.-272.)
−
* Mīdijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.)
+
* [[Hormuzds (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Hormuzds I]] (272.-273.)
−
* Ahamenīdu lielvalsts (648.-330.g.p.m.ē.)
+
* [[Bahrams I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams I]] (273.-276.)
−
* Seleikīdu lielvalsts (330.-150.g.p.m.ē.)
+
* [[Bahrams II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams II]] (276.-293.)
−
* Aršakīdu lielvalsts (250.g.p.m.ē.-224.g.)
+
* [[Bahrams III (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams III]] (293.)
−
* '''[[Sasanīdu Persija|Sasanīdu impērija]]''' (224.-650.g.)
+
* [[Narse (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Narse]] (293.-302.)
−
* Arābu kari (637.-651.g.)
+
* [[Hormuzds II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Hormuzds II]] (302.-309.)
−
* Omeijādu kalifāts (661.-750.g.)
+
* [[Adurs Narse (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Adurs Narse]] (309.)
−
* Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.)
+
* [[Šapurs II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs II]] (309.-379.)
−
* Tahirīdu valsts (821.-873.g.)
+
* [[Artašīrs II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Artašīrs II]] (379.-382.)
−
* Alavīdu valsts (864.-928.g.)
+
* [[Šapurs III (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs III]] (383.-388.)
−
* Safarīdu valsts (861.-1003.g.)
+
* [[Bahrams IV (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams IV]] (388.-399.)
−
* Samanīdu valsts (875.-999.)
+
* [[Jezdigerds I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Jezdigerds I]] (399.-420.)
−
* Zijarīdu valsts (928.-1043.g.)
+
* [[Bahrams V (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams V]] (420.-438.)
−
* Buīdu valsts (934.-1055.g.)
+
* Jezdigerds II (438.-457.)
−
* Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.)
+
* Hormuzds III (457.-459.)
−
* Seldžuku valsts (1037.-1194.g.)
+
* Perozs I (457.-484.)
−
* Gurīdu valsts (1149.-1212.g.)
+
* Balašs (484.-488.)
−
* Horezmšahu lielvalsts (1077.-1231.g)
+
* Kavada I (488.-531.)
−
* Juaņ impērija (1256.-1353.g.)
+
* Zamasps (496.-498.)
−
* Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.)
+
* Hosrojs I (531.-579.)
−
* Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.)
+
* Hormuzds IV (579.-590.)
−
* Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.)
+
* Bistams (591.-595.)
−
* Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.)
+
* Hormuzds V (593.)
−
* Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.)
+
* Hosrojs II (591.-628.)
−
* Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.)
+
* Kavada II (628.)
−
* Sefevīdu Persija (1501.-1722./1736.g.)
+
* Artašīrs III (628.-630.)
−
* Hotaku Persija (1722.-1729.g.)
+
* Borandohta (630.-631.)
−
* Afšarīdu Persija (1736.-1802.g.)
+
* Perozs II (631.)
−
* Zendu Persija (1750.-1794.g.)
+
* Azarmedohta (631.)
−
* Kadžaru Persija (1781.-1925.g)
+
* Farruhzads Hosrojs (631.)
−
* Pehlevi Persija (1925.-1979.g.)
+
* Hormuzds VI (631.-632.)
−
* Persijas pagaidu valdība (1979.g.)
+
* Jezdigerds III (632.-651.)
−
* Irānas Islama Republika (no 1980.g.)
 
 
|}
 
|}
−
'''Sasanīdu impērija''' (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb '''Eranšara''' (''Eranshahr'' - "āriešu valsts") - otrās Persijas impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas [[hvatavs]] Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - ''Ardashīr'', Pāpagāna dēls - ''i Pāpagān''), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan'') no [[Aršakīdu dinastija]]s, bet 226. gadā kronējoties par [[Šahanšahs|šahanšahu]]. Pēdējais [[sasanīdu dinastija]]s šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
+
'''Sasanīdu impērija''' (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb '''Eranšara''' (''Eranshahr'' - "āriešu valsts") - otrās [[Persija]]s impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas [[hvatavs]] Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - ''Ardashīr'', Pāpagāna dēls - ''i Pāpagān''), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan'') no [[Aršakīdu dinastija]]s, bet 226. gadā kronējoties par [[Šahanšahs|šahanšahu]]. Pēdējais [[sasanīdu dinastija]]s šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
  
−
== Komentāri ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
−
 
 
−
Valsts centralizēta, ar striktu hierarhiju. Pēc [[Monarhs|monarha]] dzimtas nākošie hierarhijā bija '''[[šahrdari]]''' - reģionu vietvalži, monarha tiešie [[Vasalis|vasaļi]], ar titulu '''"[[marzbani]]"''' (četriem "lielajiem marzbaniem" bija tituls [[šahs]]). Nākošie rangā bija '''[[vispuhri]]''' - septiņu senāko dzimtu pārstāvji, kuriem uz augstākajiem valsts amatiem bija mantošanas tiesības. Nākošie rangā bija pārējā [[aristokrātija]] - '''[[vizurgi]]''', pēc tiem vidējie zemes īpašnieki '''[[azadi]]''' (t.i. brīvie). To augstākais slānis - '''[[dehkani]]''', - ciemu kopienu vadītāji jeb "ciemu kungi" veidoja profesionālu karotāju [[Kasta|kastu]], analogu Eiropas [[Bruņinieks|bruņiniekiem]]. Pārējie pavalstnieki bija klasificēti 4 [[Kārta|kārtās]]: '''[[asravani]]''' ([[garīdzniecība]]), '''[[arteštarani]]''' (karavīri), '''[[dibherani]]''' (ierēdniecība, ieskaitot ārstus, astrologus, dzejniekus u.c. ''brīvās profesijas''), un brīvā tauta ('''[[vastriošani]]''' - zemnieki, un '''[[hutuhšani]]''' - amatnieki). Katrā kārtā pastāvēja visai bagāts iekšējo kategoriju klāsts. Saimniecībā visai ievērojama loma bija [[verdzība]]i.
 
−
 
 
−
== Literatūra ==
 
  
 
* Rawlinson George. History of the Sassanian or New Persian Empire. / The Seven Great Monarchies of the Ancient Eastern World. - IndyPublish.com, 2005
 
* Rawlinson George. History of the Sassanian or New Persian Empire. / The Seven Great Monarchies of the Ancient Eastern World. - IndyPublish.com, 2005
60. rindiņa: 55. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Börm Henning. Prokop und die Perser. Untersuchungen zu den Römisch-Sasanidischen Kontakten in der ausgehenden Spätantike. - Franz Steiner: Stuttgart, 2007, ISBN 9-783-515-09052-0
 
* Börm Henning. Prokop und die Perser. Untersuchungen zu den Römisch-Sasanidischen Kontakten in der ausgehenden Spätantike. - Franz Steiner: Stuttgart, 2007, ISBN 9-783-515-09052-0
 +
* Nöldeke Th., Geschichte der Perser und Araber zur Zeit der Sasaniden. - Leyden, 1879
 +
----
 +
* Christensen A., L'lran sous les Sassanides, 2 ed., Cph., 1944
 +
* Ghirshman R., Parthes et Sassanides. - Paris, 1962
 +
----
 +
* Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
 +
* Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
 +
* Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
 +
* Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
 +
* Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
 +
* Луконин В.Г. Сасанидская держава в III-V вв. / Упадок древних обществ. - Москва, 1984. С. 182-204.
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.iranologie.com/history/history5.html Iranologie History of Iran Chapter V: Sasanians]
 
* [http://www.iranologie.com/history/history5.html Iranologie History of Iran Chapter V: Sasanians]
81. rindiņa: 87. rindiņa:
 
* [http://www.iranchamber.com/history/islamic_conquest/islamic_conquest.php Islamic Conquest of Persia]
 
* [http://www.iranchamber.com/history/islamic_conquest/islamic_conquest.php Islamic Conquest of Persia]
 
* [http://www.bbc.co.uk/radio4/history/inourtime/research_20071213.shtml The Sassanian Empire: Further Reading]
 
* [http://www.bbc.co.uk/radio4/history/inourtime/research_20071213.shtml The Sassanian Empire: Further Reading]
 +
* [http://www.iranchamber.com/history/sassanids/sassanian_army.php Shahbazi A.Sh. Sassanian Army.]
 
----
 
----
 
* [http://gumilevica.kulichki.net/HE2/he2102.htm Лев Гумилёв. Государство Сасанидов.]
 
* [http://gumilevica.kulichki.net/HE2/he2102.htm Лев Гумилёв. Государство Сасанидов.]
 +
* [http://www.hrono.info/land/sasanidy.html Государство Сасанидов - ХРОНОС]
 
* [http://web-collection.ru/collection/237/ Коллекция сасанидского серебра]
 
* [http://web-collection.ru/collection/237/ Коллекция сасанидского серебра]
−
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000032/st008.shtml Общественный строй народов Средней Азии в V-VII вв. - Всемирная история. Энциклопедия.]
+
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000032/st008.shtml Возникновение и развитие феодализма в Средней Азии и в странах Закавказья (V — первая половина IX в.) Глава VIII. - Всемирная история. Энциклопедия.]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000032/st006.shtml Раннефеодальное общество в Иране в V — первой половине VII в. Глава VI. - Всемирная история. Энциклопедия.]
 +
* [http://www.hrono.info/biograf/bio_s/sasanydy.html Сасаниды - Хронос]
  
−
[[Kategorija:Centrālāzijas valstis]]
+
[[Kategorija:Valstis]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 25. septembris, plkst. 16.17

Sasanīdu impērija
Sassanid-empire-610CE.jpg
valdnieki:

Sasanīdu impērija (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb Eranšara (Eranshahr - "āriešu valsts") - otrās Persijas impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas hvatavs Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - Ardashīr, Pāpagāna dēls - i Pāpagān), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - Ardavan) no Aršakīdu dinastijas, bet 226. gadā kronējoties par šahanšahu. Pēdējais sasanīdu dinastijas šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu Kalifātu 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.

Literatūra par šo tēmu

  • Rawlinson George. History of the Sassanian or New Persian Empire. / The Seven Great Monarchies of the Ancient Eastern World. - IndyPublish.com, 2005
  • Nicolle David. Sassanian Armies: the Iranian Empire Early 3rd to Mid-7th Centuries AD. - Montvert: Stockport, 1996, ISBN 978-1874101086
  • Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
  • Frye R.N. The Political History of Iran under the Sassanians. / William Bayne Fisher, Ilya Gershevitch, Ehsan Yarshater, R. N. Frye, J. A. Boyle, Peter Jackson, Laurence Lockhart, Peter Avery, Gavin Hambly, Charles Melville. The Cambridge History of Iran. - Cambridge University Press, 1993, ISBN 0-521-20092-X.
  • Dodgeon Michael H.; Greatrex Geoffrey; Lieu Samuel N. C. The Roman Eastern Frontier and the Persian Wars. - Routledge, 2002, ISBN 0-415-003423.
  • James Howard-Johnston. East Rome, Sasanian Persia and the End of Antiquity. / Historiographical and Historical Studies (Collected Studies). - Aldershot, 2006, ISBN 0-86078-992-6.
  • Börm Henning. Prokop und die Perser. Untersuchungen zu den Römisch-Sasanidischen Kontakten in der ausgehenden Spätantike. - Franz Steiner: Stuttgart, 2007, ISBN 9-783-515-09052-0
  • Nöldeke Th., Geschichte der Perser und Araber zur Zeit der Sasaniden. - Leyden, 1879
  • Christensen A., L'lran sous les Sassanides, 2 ed., Cph., 1944
  • Ghirshman R., Parthes et Sassanides. - Paris, 1962
  • Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
  • Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
  • Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
  • Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
  • Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
  • Луконин В.Г. Сасанидская держава в III-V вв. / Упадок древних обществ. - Москва, 1984. С. 182-204.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sasanīdu_Persija&oldid=63344"