Atšķirības starp "Staprāns Sergejs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sergejs Staprāns'''(1896—1951) – virsnieks, [[latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, aktīvs sociāldemokrāts. | '''Sergejs Staprāns'''(1896—1951) – virsnieks, [[latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, aktīvs sociāldemokrāts. | ||
| − | Dzimis 1896. gada 5. novembrī Kolkas ciemā Dundagas pagastā skolotāja Jāņa Staprāna ģimenē. Mācījās Ventspils [[Reālskola|reālskolā]]. 1915. gadā ģimene devās uz Iekškrieviju, kur Sergejs uzsāka studijas Maskavas komercinstitūtā, 1916. gadā pameta studijas un iestājās Aleksandra kājnieku karaskolā, ko pēc saīsinātā apmācības kursa absolvēja kā [[podporučiks]]. 1917. gada 24. martā Maskavā iestājās [[Latviešu nacionāldemokrātu partija|Latviešu nacionāldemokrātu partijā]], tās Centrālkomitejas loceklis. 1917. gada martā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, deleģēts latviešu strēlnieku pulku deputātu padomē, kur darbojies arī izpildkomitejā. Pēc [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības (LKNS)]] dibināšanas bija tās kasieris, piedalījās Nekrievu tautu kongresā Kijevā. Iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, sakaru komandas priekšnieka palīgs. | + | Dzimis 1896. gada 5. novembrī Kolkas ciemā Dundagas pagastā skolotāja Jāņa Staprāna ģimenē. Mācījās Ventspils [[Reālskola|reālskolā]]. 1915. gadā ģimene devās uz Iekškrieviju, kur Sergejs uzsāka studijas Maskavas komercinstitūtā, 1916. gadā pameta studijas un iestājās Aleksandra kājnieku karaskolā, ko pēc saīsinātā apmācības kursa absolvēja kā [[podporučiks]]. 1917. gada 24. martā Maskavā iestājās [[Latviešu nacionāldemokrātu partija|Latviešu nacionāldemokrātu partijā]], tās Centrālkomitejas loceklis. 1917. gada martā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, deleģēts latviešu strēlnieku pulku deputātu padomē, kur darbojies arī izpildkomitejā. Pēc [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības (LKNS)]] dibināšanas bija tās kasieris, piedalījās Nekrievu tautu kongresā Kijevā. Iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, sakaru komandas priekšnieka palīgs. Demobilizējies 1918. gada pavasarī. |
| + | |||
| + | 1919. gada janvārī atgriezies Kurzemes guberņā, organizējis pretlieliniecisko partizānu grupu Talsu un Tukuma apriņķos. 1919. gada martā pārgājis frontes līniju un iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]], iecelts par jaunizveidotās Kontroles un informācijas nodaļas priekšnieku. | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. oktobris, plkst. 08.03
Sergejs Staprāns(1896—1951) – virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, aktīvs sociāldemokrāts.
Dzimis 1896. gada 5. novembrī Kolkas ciemā Dundagas pagastā skolotāja Jāņa Staprāna ģimenē. Mācījās Ventspils reālskolā. 1915. gadā ģimene devās uz Iekškrieviju, kur Sergejs uzsāka studijas Maskavas komercinstitūtā, 1916. gadā pameta studijas un iestājās Aleksandra kājnieku karaskolā, ko pēc saīsinātā apmācības kursa absolvēja kā podporučiks. 1917. gada 24. martā Maskavā iestājās Latviešu nacionāldemokrātu partijā, tās Centrālkomitejas loceklis. 1917. gada martā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, deleģēts latviešu strēlnieku pulku deputātu padomē, kur darbojies arī izpildkomitejā. Pēc Latvju kareivju nacionālās savienības (LKNS) dibināšanas bija tās kasieris, piedalījās Nekrievu tautu kongresā Kijevā. Iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, sakaru komandas priekšnieka palīgs. Demobilizējies 1918. gada pavasarī.
1919. gada janvārī atgriezies Kurzemes guberņā, organizējis pretlieliniecisko partizānu grupu Talsu un Tukuma apriņķos. 1919. gada martā pārgājis frontes līniju un iestājās Latvijas zemessardzē, iecelts par jaunizveidotās Kontroles un informācijas nodaļas priekšnieku.
