Atšķirības starp "Anija" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Anijas valsts''' – valsts Aizkaukāzā | + | '''Anijas valsts''' jeb '''Bagratīdu Armēnija''' (''Անիի թագավորություն'', an. ''Bagratid Kingdom of Armenia, Bagratid Armenia'', kr. ''Ания, Анийское царство, Армянское царство Багратидов'') – valsts Aizkaukāzā 885-1045, izveidojusies, [[Bagratīdu dinastija]]s aizsācējam Ašotam I apvienojot senarmēņu zemes un atbrīvojoties no [[Kalifāts|Kalifāta]] varas, izveidojot valsti bijušās [[Lielarmēnija]]s teritorijā. Galvaspilsēta Ani. |
| + | |||
| + | XI gs. sākumā separātisma tendences un iekšējie dumpji (skat. [[tondrakīti]]) novājināja valsti, un tā aizvien vairāk nonāca [[Bizantijas impērija]]s ietekmes sfērā. Imperators Vasilijs II iejaucās Anijas iekšējās lietās, palīdzot princim Joannam (Sempadam II) uzvarēt savu brāli Ašodu IV, pretī 1022. gadā saņemot testamentu, ka pēc Joanna nāves par Anijas valdneiku kļūst Bizantijas imperators. 1040. gadā pēc Joanna nāves bizantieši iebruka Anijā, un pēc visai asiņaina kara un neveiksmīga galvaspilsētas aplenkuma, 1045. gadā Anijas valdnieks Kakigs II (Ašoda IV dēls) atzina Konstantinopoles virskundzību (pretī saņemot maģistra statusu, kā arī Kapadokijas pilsētas Galonbegardu un Vizu personiskā valdījumā). | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 256. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 256. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Юзбашян К.Н. Армянские государства эпохи багратидов и Византия IX-XI вв. - Наука: Москва, 1988 | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 28. oktobris, plkst. 15.19
Anijas valsts jeb Bagratīdu Armēnija (Անիի թագավորություն, an. Bagratid Kingdom of Armenia, Bagratid Armenia, kr. Ания, Анийское царство, Армянское царство Багратидов) – valsts Aizkaukāzā 885-1045, izveidojusies, Bagratīdu dinastijas aizsācējam Ašotam I apvienojot senarmēņu zemes un atbrīvojoties no Kalifāta varas, izveidojot valsti bijušās Lielarmēnijas teritorijā. Galvaspilsēta Ani.
XI gs. sākumā separātisma tendences un iekšējie dumpji (skat. tondrakīti) novājināja valsti, un tā aizvien vairāk nonāca Bizantijas impērijas ietekmes sfērā. Imperators Vasilijs II iejaucās Anijas iekšējās lietās, palīdzot princim Joannam (Sempadam II) uzvarēt savu brāli Ašodu IV, pretī 1022. gadā saņemot testamentu, ka pēc Joanna nāves par Anijas valdneiku kļūst Bizantijas imperators. 1040. gadā pēc Joanna nāves bizantieši iebruka Anijā, un pēc visai asiņaina kara un neveiksmīga galvaspilsētas aplenkuma, 1045. gadā Anijas valdnieks Kakigs II (Ašoda IV dēls) atzina Konstantinopoles virskundzību (pretī saņemot maģistra statusu, kā arī Kapadokijas pilsētas Galonbegardu un Vizu personiskā valdījumā).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 256. lpp.
- Юзбашян К.Н. Армянские государства эпохи багратидов и Византия IX-XI вв. - Наука: Москва, 1988
