Atšķirības starp "Minjons" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Minjons''' (no fr. ''mignon'' – mazais; vc. ''Mignon'', kr. ''миньон'') – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties [[vasalitāte]]s attiecībām un parādoties [[Absolūtisms|absolūtisma]] aizmetņiem. [[Galms|Galmā]] minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, [[svīta]]s locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt arī | + | [[Attēls:Henry_III_mignons.jpg|right|thumb|200px|karaļa Anrī III minjoni]] |
| + | '''Minjons''' (no fr. ''mignon'' – "mazais, mīlulis"; an. ''mignon'', vc. ''Mignon'', fr. ''le mignon'', kr. ''миньон'') – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties [[vasalitāte]]s attiecībām un parādoties [[Absolūtisms|absolūtisma]] aizmetņiem. [[Galms|Galmā]] minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, [[svīta]]s locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt tam arī seksuālu baudu. Avotos sastopam daudz laikabiedru sašutuma un joku par minjonu sievišķīgo ģērbšanās manieri, sieviešu frizūrām, nekaunību, uzdzīvotkāri u.tml. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Nicolas Le Roux. La faveur du roi. Mignons et courtisans au temps des derniers Valois ( | + | * Nicolas Le Roux. La faveur du roi. Mignons et courtisans au temps des derniers Valois (1547-1589). – Champ Vallon, Seysse, 2001, ISBN 2-87673-311-0 |
| + | * Jacqueline Boucher. Contribution à l'histoire du Duel des Mignons (1578) : une lettre de Henri III à Laurent de Maugiron. // Nouvelle revue du XVIe siècle, vol. 18, no 2, 2000, p. 113-126. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.persee.fr/doc/crai_0065-0536_1994_num_138_2_15382 Contamine Philippe. Pouvoir et vie de cour dans la France du XVe siècle : les mignons. // Comptes rendus des séances de l'Académie des Inscriptions et Belles-Lettres, Année 1994, Volume 138, Numéro 2, pp. 541-554] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 8. decembris, plkst. 11.13
Minjons (no fr. mignon – "mazais, mīlulis"; an. mignon, vc. Mignon, fr. le mignon, kr. миньон) – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties vasalitātes attiecībām un parādoties absolūtisma aizmetņiem. Galmā minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, svītas locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt tam arī seksuālu baudu. Avotos sastopam daudz laikabiedru sašutuma un joku par minjonu sievišķīgo ģērbšanās manieri, sieviešu frizūrām, nekaunību, uzdzīvotkāri u.tml.
Literatūra par šo tēmu
- Nicolas Le Roux. La faveur du roi. Mignons et courtisans au temps des derniers Valois (1547-1589). – Champ Vallon, Seysse, 2001, ISBN 2-87673-311-0
- Jacqueline Boucher. Contribution à l'histoire du Duel des Mignons (1578) : une lettre de Henri III à Laurent de Maugiron. // Nouvelle revue du XVIe siècle, vol. 18, no 2, 2000, p. 113-126.
