Atšķirības starp "Neandertālieši" versijām

'''Neandertāles cilvēks''' jeb '''neandertālietis''' (lat. ''Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis''; an. ''neanderthal'', kr. ''неандерталец'') -  izmiris cilvēku dzimtas (''hominidae'') atzars. Izveidojās [[antropoģenēze]]s procesā pirms ~600–500 000 gadu, atdaloties no t.s. [[Heidelbergas cilvēks|Heidelbergas cilvēka]] (''homo heidelbergensis''). Dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem (agrais un vidējais [[paleolīts]]), izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (''Neandertal'') Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars 1560-1600 g. Pēc dzīvesveida klasiski [[mednieki vācēji]]. Dzīvoja atsevišķās ģimenēs, neveidojot lielākas kopienas. Neandertāliešu apmetnēs atrasts liels klāsts akmens darbarīku, rituāliem nepieciešamā okera, sadzīves priekšmetu un ēdienā izmantoto dzīvnieku kaulu, apbedījumi, kas ļauj rekonstruēt dzīvesveidu un materiālās attīstības līmeni. Daži zinātnes virzieni neandertālieti uzlūko kā mūsdienu cilvēka tieši priekšteci, bet citi par izmirušu atzaru.

'''Neandertāles cilvēks''' jeb '''neandertālietis''' (lat. ''Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis''; an. ''neanderthal'', kr. ''неандерталец'') -  izmiris cilvēku dzimtas (''hominidae'') atzars. Izveidojās [[antropoģenēze]]s procesā pirms ~600–500 000 gadu, atdaloties no t.s. [[Heidelbergas cilvēks|Heidelbergas cilvēka]] (''homo heidelbergensis''). Dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem (agrais un vidējais [[paleolīts]]), izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (''Neandertal'') Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars 1560-1600 g. Pēc dzīvesveida klasiski [[mednieki vācēji]]. Dzīvoja atsevišķās ģimenēs, neveidojot lielākas kopienas. Neandertāliešu apmetnēs atrasts liels klāsts akmens darbarīku, rituāliem nepieciešamā okera, sadzīves priekšmetu un ēdienā izmantoto dzīvnieku kaulu, apbedījumi, kas ļauj rekonstruēt dzīvesveidu un materiālās attīstības līmeni. Daži zinātnes virzieni neandertālieti uzlūko kā mūsdienu cilvēka tieši priekšteci, bet citi par izmirušu atzaru.

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

==== Resursi internetā par šo tēmu ====