Atšķirības starp "Vācietis Jukums" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Vacietis_Jukums.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Vacietis_Jukums.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Jukums Vācietis''' (1873 | + | '''Jukums Vācietis''' , dokumentos '''Joakims Vacetis''' (kr. ''Иоаким Иоакимовичь Вацетис'', 1873-1938) - Krievijas impērijas armijas [[Latviešu strēlnieki|latviešū strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] pirmais virspavēlnieks. |
| − | Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī | + | Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī, Jaunlutriņu pagasta Jaunmuižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[muiža]]s dižkalpa (vecākā kalpa) Joakima un Līzes Vāciešu ģimenē. Mācījies Jaunmuižas un Šķēdes pagasta skolās, 1891. gadā absolvējis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolu (t.s. [[Ministrijas skola|ministrijas skolu]]), paralēli mācībām strādājis sērkociņu fabrikā "Vulkāns". Pēc skolas beigšanas kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, Rīgā Citadelē izvietotajā unteroficieru mācību bataljonā. Pēc neilga dienesta nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru ar izcilību absolvējis 1897. gadā. Sekoja dienests Kauņas cietokšņa garnizonā, bet 1902. gadā tika pārcelts dienēt Rīgas unteroficieru bataljonā. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu (vc. ''Margarethe Adolphine Ottilie Kerger'') – 1905. gadā piedzima meita Irēna, 1909. gadā – dēls Joakims, 1911. gadā – meita Vera. |
| + | |||
| + | 1909. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]] Pēterburgā. No 1915. gada rudens 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris. Piedalījies [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ar savu pulku nostājās [[Lielinieki|lielinieku]] pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), vienlaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. [[Padomju Krievijas Revolucionārā kara padome]]s loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts. | ||
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 6. janvāris, plkst. 09.04
Jukums Vācietis , dokumentos Joakims Vacetis (kr. Иоаким Иоакимовичь Вацетис, 1873-1938) - Krievijas impērijas armijas latviešū strēlnieku virsnieks, Sarkanās Armijas pirmais virspavēlnieks.
Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī, Jaunlutriņu pagasta Jaunmuižā, Kurzemes guberņā, muižas dižkalpa (vecākā kalpa) Joakima un Līzes Vāciešu ģimenē. Mācījies Jaunmuižas un Šķēdes pagasta skolās, 1891. gadā absolvējis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolu (t.s. ministrijas skolu), paralēli mācībām strādājis sērkociņu fabrikā "Vulkāns". Pēc skolas beigšanas kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, Rīgā Citadelē izvietotajā unteroficieru mācību bataljonā. Pēc neilga dienesta nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru ar izcilību absolvējis 1897. gadā. Sekoja dienests Kauņas cietokšņa garnizonā, bet 1902. gadā tika pārcelts dienēt Rīgas unteroficieru bataljonā. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu (vc. Margarethe Adolphine Ottilie Kerger) – 1905. gadā piedzima meita Irēna, 1909. gadā – dēls Joakims, 1911. gadā – meita Vera.
1909. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā. No 1915. gada rudens 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris. Piedalījies Ziemassvētku kaujās (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc Oktobra revolūcijas ar savu pulku nostājās lielinieku pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). Sarkanās armijas virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), vienlaikus arī LSPR armijas virspavēlnieks. Padomju Krievijas Revolucionārā kara padomes loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts.
Apbalvojumi:
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 408. lpp. ISBN 9984-00-395-7
