Atšķirības starp "Zīverss Karls Georgs fon" versijām
m |
m |
||
| (10 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Graf_Sievers_Wappen_1760.png|right|thumb|200px| | + | [[Attēls:Graf_Sievers_Wappen_1760.png|right|thumb|200px|]] |
| − | grāfs '''Karls Georgs fon Zīverss''' ('' | + | grāfs '''Karls Georgs fon Zīverss''' (''Carl Georg Graf von Sievers'', 1814.-1879.) — Baltijas muižnieks, zinātnieks, arheologs. |
| − | Dzimis Košķeles muižas rentnieka grāfa Paula fon Zīversa un Katarīnas, dzim. fon Ginceles (1792.-1845.) ģimenē, kurā bija četri dēli un meita, kuri bērnība saņēma ļoti labu izglītību, īpaši humanitāro. Viens no grāfu Zīversu mājskolotājiem bija vēlakais superintendants | + | Dzimis 1814. gada 31. augustā Košķeles muižas rentnieka grāfa Paula [[Zīversi|fon Zīversa]] un Katarīnas, dzim. fon Ginceles (1792.-1845.) ģimenē, kurā bija četri dēli un meita, kuri bērnība saņēma ļoti labu izglītību, īpaši humanitāro. Viens no grāfu Zīversu mājskolotājiem bija vēlakais Vidzemes [[superintendants]] Klots (''Klot''). Pēc tēva nāves 1824. gada vasaras sākumā Karls Georgs tika nosūtīts uz Tērbatu, lai mācītos pilsētas ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Karls Georgs iestājās Krievijas impērijas armijā, bet pēc sekondleitnanta pakāpes sasniegšanas, demobilizējās. 1856. gadā no vecmāmiņas mantoja Košķeles muižu, kuru 1865. gadā pārdeva baronesei fon Felkerzāmai (''Voelckersahm''), bet pats pārcēlās uz Vendenes (mūsd. Cēsis) "Villu", atlikušo mūža daļu pilnībā veltīdams arheoloģijai un vēsturei. Grāfa zinātniskās darbības centieni izpaudās galvenokārt divos virzienos: viņš studēja senās hronikas un nodarbojās ar rakstīto vēstures avotu analīzi, kā arī pievērsās praktiskajai arheoloģijai, definējot to kā zinātnes nozari, bet ne kā senlietu apzinātāju. |
| + | |||
| + | Teorētiskās vēstures studijas Karls Georgs sāka, studējot un apzinot [[Indriķa hronika]]s, īpašu uzmanību pievēršot vēstījumā aprakstīto vietu topogrāfijas noteikšanai. Pētniecības darba rezultātā viņš laida klajā rakstus par Autīnes pilskalnu, par Livonijas Indriķa nacionalitāti, utt. Arheologa biogrāfiskos apcerējumos tiek atzīmēts, ka izrakumiem viņš sācis pievērsties ar 1855. gadu, kad Praulienā nejauši atsedzis kādu skeletu. Tomēr nopietni pievērsties arheoloģijai K.G. fon Zīverss sāka tikai 1870. gados, kad pārcēlās uz Cēsīm. Viņa vadībā tika atklāta un apsekota pāļu celtņu apmetne Āraišu ezera, senkapi Lielstraupē un Launkalnē, pie Burtnieku ezera atsegta «Zvejnieku» agrīnā apmetne, veikti izrakumi Riņņu kalnā, utt. Grāfs Karls Georgs fon Zīverss atklāja un apzināja arheoloģisko izrakumu vietas, kuras ir aktuālas vēl šodienas zinātnē. Viņš bija autoritāte ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā. Par to liecina fon Zīversa zinātniskā sarakste un domu apmaiņa ar muzeju speciālistiem un atzītiem arheoloģijas zinātniekiem, pie kam ar pēdējiem dažkārt tika veikti kopēji izrakumi Latvijā. Miris 1879. gada 19. jūlijā Vendenē, apglabāts Mazsalacā blakus saviem vecākiem un brāļiem. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997 | ||
[[Kategorija:Z]] | [[Kategorija:Z]] | ||
[[Kategorija:Vēsturnieki]] | [[Kategorija:Vēsturnieki]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 29. janvāris, plkst. 19.52
grāfs Karls Georgs fon Zīverss (Carl Georg Graf von Sievers, 1814.-1879.) — Baltijas muižnieks, zinātnieks, arheologs.
Dzimis 1814. gada 31. augustā Košķeles muižas rentnieka grāfa Paula fon Zīversa un Katarīnas, dzim. fon Ginceles (1792.-1845.) ģimenē, kurā bija četri dēli un meita, kuri bērnība saņēma ļoti labu izglītību, īpaši humanitāro. Viens no grāfu Zīversu mājskolotājiem bija vēlakais Vidzemes superintendants Klots (Klot). Pēc tēva nāves 1824. gada vasaras sākumā Karls Georgs tika nosūtīts uz Tērbatu, lai mācītos pilsētas ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Karls Georgs iestājās Krievijas impērijas armijā, bet pēc sekondleitnanta pakāpes sasniegšanas, demobilizējās. 1856. gadā no vecmāmiņas mantoja Košķeles muižu, kuru 1865. gadā pārdeva baronesei fon Felkerzāmai (Voelckersahm), bet pats pārcēlās uz Vendenes (mūsd. Cēsis) "Villu", atlikušo mūža daļu pilnībā veltīdams arheoloģijai un vēsturei. Grāfa zinātniskās darbības centieni izpaudās galvenokārt divos virzienos: viņš studēja senās hronikas un nodarbojās ar rakstīto vēstures avotu analīzi, kā arī pievērsās praktiskajai arheoloģijai, definējot to kā zinātnes nozari, bet ne kā senlietu apzinātāju.
Teorētiskās vēstures studijas Karls Georgs sāka, studējot un apzinot Indriķa hronikas, īpašu uzmanību pievēršot vēstījumā aprakstīto vietu topogrāfijas noteikšanai. Pētniecības darba rezultātā viņš laida klajā rakstus par Autīnes pilskalnu, par Livonijas Indriķa nacionalitāti, utt. Arheologa biogrāfiskos apcerējumos tiek atzīmēts, ka izrakumiem viņš sācis pievērsties ar 1855. gadu, kad Praulienā nejauši atsedzis kādu skeletu. Tomēr nopietni pievērsties arheoloģijai K.G. fon Zīverss sāka tikai 1870. gados, kad pārcēlās uz Cēsīm. Viņa vadībā tika atklāta un apsekota pāļu celtņu apmetne Āraišu ezera, senkapi Lielstraupē un Launkalnē, pie Burtnieku ezera atsegta «Zvejnieku» agrīnā apmetne, veikti izrakumi Riņņu kalnā, utt. Grāfs Karls Georgs fon Zīverss atklāja un apzināja arheoloģisko izrakumu vietas, kuras ir aktuālas vēl šodienas zinātnē. Viņš bija autoritāte ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā. Par to liecina fon Zīversa zinātniskā sarakste un domu apmaiņa ar muzeju speciālistiem un atzītiem arheoloģijas zinātniekiem, pie kam ar pēdējiem dažkārt tika veikti kopēji izrakumi Latvijā. Miris 1879. gada 19. jūlijā Vendenē, apglabāts Mazsalacā blakus saviem vecākiem un brāļiem.
Literatūra par šo tēmu
- Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997
