Superintendants

Superintendants (lat. superintendere - pārraudzīt, uzraudzīt) - protestantiskajās Baznīcās kopš XVI gs. augstākā administratīvās varas amatpersona, kas pārrauga kādu Baznīcas apgabalu (burtisks jēdziena "bīskaps" tulkojums latīņu valodā). Vācu zemēs paralēli superintendants, protestantisko bīskapu apzīmēšanai lietoja arī vārdus "dekāns" (Dienvidvācijā), "seniors" (Hamburgā un Lībekā), "metropolitans" (Hesenē), "inspektors" (Prūsijā, līdz 1806.), "efors" (reformātu Baznīcā).

Mūsdienu Latvijas teritorijā Vidzemes superintendants kopš 1675. gadā un Kurzemes superintendants kopš 1833. gada tika dēvēti par "ģenerālsuperintendants". Līdz Vidzemes guberņas un Kurzemes guberņas konsistoriju reorganizācijai 1919. gadā superintendanti bija arī Piltenes apgabalā un Rīgas pilsētas konsistorijā. LR amats likvidēts 1922. gadā.

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 338. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 179. lpp.