Atšķirības starp "Dunss Skots" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (21 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Joanns Dunss Skots''' (lat. ''Duns | + | '''Joanns Dunss Skots''' (lat. ''Ioannis Duns Scoti'', ~1265-1308.) - [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] mūks, filosofs, ievērojams [[sholastika]]s pārstāvis. Dzimis ap 1265. gadu [[Skotijas karaliste|Skotijas karalistē]] (pēc vienas versijas Dunsā, Dienvidskotijā, pēc citas - Nortumberlendā vai Īrijā). Ticamu ziņu par izcelsmi un privāto dzīvi nav. Pamatizglītību guvis [[Klosteris|klosterī]] Hadingtonā, ap 1281. gadu uzņemts franciskāņu ordenī. 1291. gada 17. martā ordinēts Linkolnā. Bijis pasniedzējs Oksfordas un Parīzes [[Universitāte|universitātēs]]. 1305. gadā Parīzē saņēmis doktora grādu par disputā aizstāvētu darbu par Sv. Marijas permanentā nevainīguma koncepciju (lat. ''Immaculata Conceptio''). Miris Ķelnē (vāc. ''Köln''), 1308. gada 8. novembrī. |
| + | |||
| + | Kritizēja [[Tomisms|tomismu]], sliecās nošķirt filosofiju no teoloģijas uzskatot, ka nav iespējams racionāli pamatot ideju, ka pasaule radīta no nekā, atzina saprāta atkarību no gribas. Dievu izprata kā absolūto brīvību. Atbalstot bezvainīgās ieņemšanas pasludināšanu par Baznīcas dogmu, pierādīja, ka Marijas pasargātība no iedzimtā grēka nevis mazina viņas dotumus, bet gan palielina tos: ja Marija būtu piedzimusi bez grēka, tas būtu vēl lielāks pestīšanas žēlastības darbs, nekā, ja viņai dota vara pacelties tam pāri - svētījošā žēlastība, kas nākusi no iepriekš paredzētā Kristus nopelna, ļāvusi Marijai izglābties no iedzimtā grēka, kuru viņa, tāpat kā ikviens no Ādama cilts, būtu mantojusi. Disputos par [[Universālijas|universālijām]] ieņēma [[Nominālisms|nominālisma]] pozīcijas. Lai uzsvērtu atsevišķā primātu, ieviesa terminu "haecceitas" ("šitādība") individuālās atšķirības nozīmē. Loģikā ieviesa "intencijas" ("ar prātu izprotamās sugas") jēdzienu, pirmais pretstatīja konkrēto nozīmi (viņa termins) abstraktajai nozīmei. Izvirzīja arī mūsdienu matemātiskajā loģikā zināmo tēzi: "No meliem izriet viss, ko vien kāds vēlas". Loģikā nošķīra divus vispārīguma kvantorus: 1) katrs (''omnis'') "jebkura" nozīmē - ņemot visu pēc kārtas; 2) ikviens (''unusquisque'') nozīmē - "lai ko arī ņemtu" (augstākās abstrakcijas veids). Kaislīgs individualitātes principa aizstāvis. Tomēr viņš individualitāti aizstāv ne tik raupji, kā tas gadījās nominālistiem. Pēc Dunsa Skota domām, kopējais obligāti eksistē, neskatoties ne uz kādu individualitāti, turklāt eksistē nevis vienīgi domās, bet gan esamībā. Tāpat individualitāte nav vienkāršs vieliskums vai materialitāte. Jo gan universālijas, gan matērija pašas par sevi ir vienīgi potenciāla esamība laikā, turpretī individualitāte ir ne vienkārši potenciāla, bet jau aktuāla esamība. Kur īsti ir individualitātes aktualitāte? Aktualitāte ir tajā, ka ikviena individualitāte ir atšķirīga no jebkuras citas individualitātes. Tā ir pēdējā universāluma specifikācija, ko tālāk jau precizēt vairs nav iespējams un kas ir patiesā nozīmē nedalāma. Dunss Skots lietoļoti interesantu terminu „tasbūtne” (''haecceitas''), kas atvasināts no vārda „tas (ir)”. Patiešām, individuācijas principu diez vai ir iespējams formulēt vienkāršāk un saprotamāk, kā to dara Skots. Pēc viņa domām, izziņai pati skaidrākā un noteiktākā ir tieši šī esamības „tasbūtne”. Viss pārējais viņam ir daudz mazāk noteikts un mazāk saprotams. Saistībā ar tik augstu individualitātes novērtējumu viņam, protams, nācās atzīt ne no kādām saprāta izpausmēm neatkarīgu pilnīgu tās gribas brīvību, kā arī gribas, ko viņšs noteikti vērtēja augstāk par saprātu, klātbūtni tajā. Pat Dievs, pēc Dunsa domām, ir ne tik ļoti saprāta priekšmets kā mūsu gribas un centienu priekšmets, t.i., mūsu mīlestības priekšmets. | ||
'''Zināmākie darbi:''' | '''Zināmākie darbi:''' | ||
* ''Parva logicalia'' | * ''Parva logicalia'' | ||
| + | * [http://individual.utoronto.ca/pking/resources/scotus/In_Isag.txt ''Quaestiones in librum Porphyrii Isagogen''] | ||
| + | * [http://individual.utoronto.ca/pking/resources/scotus/In_Meta.txt ''De nobilitate scientiae metaphysicae''] | ||
| + | * [http://individual.utoronto.ca/pking/resources/scotus/In_Praed.txt ''Quaestiones in Praedicamenta''] | ||
| + | * ''Quaestiones Quodlibetales'' | ||
* ''Quaestiones super de anima'' | * ''Quaestiones super de anima'' | ||
* ''Quaestiones subtilissimae de metaphysicam Aristotelis'' | * ''Quaestiones subtilissimae de metaphysicam Aristotelis'' | ||
| − | * Lectura'' | + | * ''Lectura'' |
| − | * ''Ordinatio'' | + | * [http://www.bun.kyoto-u.ac.jp/~skawazoe/text/scotus/ordinatio/prologus_1.html ''Ordinatio''] |
| − | * | + | * ''Reportatorum parisiensium ll'' |
* ''Reportatio parisiensis examinata I.A.'' | * ''Reportatio parisiensis examinata I.A.'' | ||
* ''Collationes'' | * ''Collationes'' | ||
| − | * ''Tractatus de Primo Principio'' | + | * [http://137.204.176.111/SFMcorso2002-03/dpp-lat.html ''Tractatus de Primo Principio''] |
| − | * ''Theoremata'' | + | * ''Theoremata subtilissima'' |
| − | * '' | + | * ''Opus Oxoniense'' |
| + | * ''Tractatus de rerum principio'' | ||
| + | * ''Tractatus de primo principio'' | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 94.-95. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 94.-95. lpp. | ||
| 34. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
* Friedrich Wetter. Die Trinitätslehre des Johannes Duns Scotus. - Aschendorff: Münster, 1967 | * Friedrich Wetter. Die Trinitätslehre des Johannes Duns Scotus. - Aschendorff: Münster, 1967 | ||
---- | ---- | ||
| − | * Блаженный Иоанн Дунс Скот. Трактат о первоначале. / Перевод, вступительная статья и комментарии А.В. | + | * Gilson E. Gilson E. Jean Duns Scot: Introd. a ses positions fondamentales. - Vrin: Paris, 1952. 700 P. |
| − | * Блаженный Иоанн Дунс Скот. Избранное. / Составление и общая редакция Г.Г. Майорова - Москва, 2001. | + | ---- |
| + | * Блаженный Иоанн Дунс Скот. Трактат о первоначале. / Перевод, вступительная статья и комментарии Аполлонова А.В. - Издательство Францисканцев: Москва, 2001. 184 с. ISBN 5-89208-035-8 | ||
| + | * Блаженный Иоанн Дунс Скот. Избранное. / Составление и общая редакция Г.Г. Майорова - Москва, 2001. 584 с. ISBN 5-89208-034-X | ||
* Аполлонов А.В. Естественное знание о боге:полемика Дунса Скота с Генрихом Гентским. // Философско-культурологический журнал. 1999, №1, С. 48-51. | * Аполлонов А.В. Естественное знание о боге:полемика Дунса Скота с Генрихом Гентским. // Философско-культурологический журнал. 1999, №1, С. 48-51. | ||
* Аполлонов А.В. Иоанн Дунс Скот о естественном знании Бога. // "Z" (Журнал философского факультета МГУ) №1, 1999, С. 48-51. | * Аполлонов А.В. Иоанн Дунс Скот о естественном знании Бога. // "Z" (Журнал философского факультета МГУ) №1, 1999, С. 48-51. | ||
| 41. rindiņa: | 51. rindiņa: | ||
* Иванов В.Л. Проблема детерминации понятия сущего в метафизике Иоанна Дунса Скота. // Вестник Ленинградского государственного университета имени А.С. Пушкина.№4 (17), 2008, С. 7-16. | * Иванов В.Л. Проблема детерминации понятия сущего в метафизике Иоанна Дунса Скота. // Вестник Ленинградского государственного университета имени А.С. Пушкина.№4 (17), 2008, С. 7-16. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://edit16.iccu.sbn.it/scripts/iccu_ext.dll?fn=10&i=51105 De secundis intentionibus secundum doctrinam Scoti. Tractatio. - Venetiis: apud Franciscum Franciscium Senensem, 1590] | * [http://edit16.iccu.sbn.it/scripts/iccu_ext.dll?fn=10&i=51105 De secundis intentionibus secundum doctrinam Scoti. Tractatio. - Venetiis: apud Franciscum Franciscium Senensem, 1590] | ||
---- | ---- | ||
| + | * [http://www.franciscan-archive.org/scotus/ Bl. John Duns Scotus. Biographies, Writings & Web Resources - The Franciscan Archive] | ||
* [http://plato.stanford.edu/entries/duns-scotus/ John Duns Scotus - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | * [http://plato.stanford.edu/entries/duns-scotus/ John Duns Scotus - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
* [http://www.iep.utm.edu/s/scotus.htm John Duns Scotus - Internet Encyclopedia of Philosophy] | * [http://www.iep.utm.edu/s/scotus.htm John Duns Scotus - Internet Encyclopedia of Philosophy] | ||
| 52. rindiņa: | 63. rindiņa: | ||
* [http://www2.nd.edu/Departments//Maritain/etext/scotism.htm Scotism and Scotists. - Jacques Maritain Center] | * [http://www2.nd.edu/Departments//Maritain/etext/scotism.htm Scotism and Scotists. - Jacques Maritain Center] | ||
---- | ---- | ||
| + | * [http://www.bbkl.de/d/duns_scotus_j.shtml Johannes Duns Scotus - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon] | ||
| + | * [http://d-nb.info/gnd/118528165 Literatur von und über Johannes Duns Scotus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
* [http://hss.ulb.uni-bonn.de/diss_online/phil_fak/2002/hofmeister_pich_roberto/0110.pdf Roberto Hofmeister Pich. Der Begriff der wissenschaftlichen Erkenntnis nach Johannes Duns Scotus. - Diss: Bonn, 2001 (.pdf)] | * [http://hss.ulb.uni-bonn.de/diss_online/phil_fak/2002/hofmeister_pich_roberto/0110.pdf Roberto Hofmeister Pich. Der Begriff der wissenschaftlichen Erkenntnis nach Johannes Duns Scotus. - Diss: Bonn, 2001 (.pdf)] | ||
| + | * [http://hss.ulb.uni-bonn.de/diss_online/phil_fak/2003/ribas_cezar_cesar/0116.pdf Cesar Ribas Cezar. Das natürliche Gesetz und das konkrete praktische Urteil nach der Lehre des Johannes Duns Scotus. - Diss: Bonn, 2003 (.pdf)] | ||
| + | * [http://www.orden-online.de/news/2008/11/03/johannes-duns-scotus-bedeutender-theologe-und-philosoph/Prof. Dr. Ludger Honnefelder. Johannes Duns Scotus – bedeutender Theologe und Philosoph.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article056260.html Значение слова "Иоанн Дунс Скот" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://antology.rchgi.spb.ru/Joh_Duns_Scotus/_autor.rus.html Скот, Иоанн Дунс (1266-1308) - Краткая биография, отрывки из произведений, библиография, комментарии.] | ||
| + | * [http://www.krugosvet.ru/enc/gumanitarnye_nauki/filosofiya/DUNS_SKOT.html Дунс Скот - Энциклопедия Кругосвет] | ||
| + | * [http://www.francis.ru/order/articles/dunsscott.html Лупандин И.В. Богословие Дунса Скота.] | ||
| + | * [http://www.gumer.info/bogoslov_Buks/Philos/FilosPers/37.php Дунс Скот. // Блинников Л.В. - Краткий словарь философских персоналий.] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/history_of_philosophy/222/ИОАНН Иоанн Дунс Скот - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://www.krotov.info/acts/13/3/scot0.htm Апполонов А.В. Иоанн Дунс Скот.] | ||
| + | * [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000019/st127.shtml Столяров А.А. Концептуализм Дуиса Скота. // История философии. Запад-Россия-Восток. Книга первая. Философия древности и средневековья.- М.:Греко-латинский кабинет, 1995 - с.371-373] | ||
[[Kategorija:D]] | [[Kategorija:D]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 10. februāris, plkst. 08.19
Joanns Dunss Skots (lat. Ioannis Duns Scoti, ~1265-1308.) - franciskāņu mūks, filosofs, ievērojams sholastikas pārstāvis. Dzimis ap 1265. gadu Skotijas karalistē (pēc vienas versijas Dunsā, Dienvidskotijā, pēc citas - Nortumberlendā vai Īrijā). Ticamu ziņu par izcelsmi un privāto dzīvi nav. Pamatizglītību guvis klosterī Hadingtonā, ap 1281. gadu uzņemts franciskāņu ordenī. 1291. gada 17. martā ordinēts Linkolnā. Bijis pasniedzējs Oksfordas un Parīzes universitātēs. 1305. gadā Parīzē saņēmis doktora grādu par disputā aizstāvētu darbu par Sv. Marijas permanentā nevainīguma koncepciju (lat. Immaculata Conceptio). Miris Ķelnē (vāc. Köln), 1308. gada 8. novembrī.
Kritizēja tomismu, sliecās nošķirt filosofiju no teoloģijas uzskatot, ka nav iespējams racionāli pamatot ideju, ka pasaule radīta no nekā, atzina saprāta atkarību no gribas. Dievu izprata kā absolūto brīvību. Atbalstot bezvainīgās ieņemšanas pasludināšanu par Baznīcas dogmu, pierādīja, ka Marijas pasargātība no iedzimtā grēka nevis mazina viņas dotumus, bet gan palielina tos: ja Marija būtu piedzimusi bez grēka, tas būtu vēl lielāks pestīšanas žēlastības darbs, nekā, ja viņai dota vara pacelties tam pāri - svētījošā žēlastība, kas nākusi no iepriekš paredzētā Kristus nopelna, ļāvusi Marijai izglābties no iedzimtā grēka, kuru viņa, tāpat kā ikviens no Ādama cilts, būtu mantojusi. Disputos par universālijām ieņēma nominālisma pozīcijas. Lai uzsvērtu atsevišķā primātu, ieviesa terminu "haecceitas" ("šitādība") individuālās atšķirības nozīmē. Loģikā ieviesa "intencijas" ("ar prātu izprotamās sugas") jēdzienu, pirmais pretstatīja konkrēto nozīmi (viņa termins) abstraktajai nozīmei. Izvirzīja arī mūsdienu matemātiskajā loģikā zināmo tēzi: "No meliem izriet viss, ko vien kāds vēlas". Loģikā nošķīra divus vispārīguma kvantorus: 1) katrs (omnis) "jebkura" nozīmē - ņemot visu pēc kārtas; 2) ikviens (unusquisque) nozīmē - "lai ko arī ņemtu" (augstākās abstrakcijas veids). Kaislīgs individualitātes principa aizstāvis. Tomēr viņš individualitāti aizstāv ne tik raupji, kā tas gadījās nominālistiem. Pēc Dunsa Skota domām, kopējais obligāti eksistē, neskatoties ne uz kādu individualitāti, turklāt eksistē nevis vienīgi domās, bet gan esamībā. Tāpat individualitāte nav vienkāršs vieliskums vai materialitāte. Jo gan universālijas, gan matērija pašas par sevi ir vienīgi potenciāla esamība laikā, turpretī individualitāte ir ne vienkārši potenciāla, bet jau aktuāla esamība. Kur īsti ir individualitātes aktualitāte? Aktualitāte ir tajā, ka ikviena individualitāte ir atšķirīga no jebkuras citas individualitātes. Tā ir pēdējā universāluma specifikācija, ko tālāk jau precizēt vairs nav iespējams un kas ir patiesā nozīmē nedalāma. Dunss Skots lietoļoti interesantu terminu „tasbūtne” (haecceitas), kas atvasināts no vārda „tas (ir)”. Patiešām, individuācijas principu diez vai ir iespējams formulēt vienkāršāk un saprotamāk, kā to dara Skots. Pēc viņa domām, izziņai pati skaidrākā un noteiktākā ir tieši šī esamības „tasbūtne”. Viss pārējais viņam ir daudz mazāk noteikts un mazāk saprotams. Saistībā ar tik augstu individualitātes novērtējumu viņam, protams, nācās atzīt ne no kādām saprāta izpausmēm neatkarīgu pilnīgu tās gribas brīvību, kā arī gribas, ko viņšs noteikti vērtēja augstāk par saprātu, klātbūtni tajā. Pat Dievs, pēc Dunsa domām, ir ne tik ļoti saprāta priekšmets kā mūsu gribas un centienu priekšmets, t.i., mūsu mīlestības priekšmets.
Zināmākie darbi:
- Parva logicalia
- Quaestiones in librum Porphyrii Isagogen
- De nobilitate scientiae metaphysicae
- Quaestiones in Praedicamenta
- Quaestiones Quodlibetales
- Quaestiones super de anima
- Quaestiones subtilissimae de metaphysicam Aristotelis
- Lectura
- Ordinatio
- Reportatorum parisiensium ll
- Reportatio parisiensis examinata I.A.
- Collationes
- Tractatus de Primo Principio
- Theoremata subtilissima
- Opus Oxoniense
- Tractatus de rerum principio
- Tractatus de primo principio
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 94.-95. lpp.
- Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. 240 lpp. ISBN 9984377962
- Duns Scotus on Divine Love: Texts and Commentary on Goodness and Freedom, God and Humans. / A.Vos, H.Veldhuis, E.Dekker, N.W. den Bok and A.J. Beck (ed.) - Ashgate: Aldershot, 2003
- Frank, Willaim. Duns Scotus, Metaphysician. - Purdue University Press: West Lafayette, 1995. ISBN 1557530726.
- Gracia, Jorge; Timothy Noone. A Companion to Philosophy in the Middle Ages. - Blackwell Pub.: Cambridge, 2003, ISBN 0631216723
- Vos, Antonie. The Philosophy of John Duns Scotus. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 2006, ISBN 0748624627.
- Williams, Thomas. The Cambridge Companion to Duns Scotus. - Cambridge University Press: Cambridge, 2003, ISBN 0521635632
- Michal Chabada. Cognitio intuitiva et abstractiva. Die ontologischen Implikationen der Erkenntnislehre des Johannes Duns Skotus mit der Gegenüberstellung zu Aristoteles und Imanuel Kant. - Verlag Kühlen: Mönchengladbach, 2005, ISBN 3-87448-250-2
- Werner Dettloff. Johannes Duns Scotus. Die Unverfügbarkeit Gottes. // Theologen des Mittelalters. Eine Einführung. / Ulrich Köpf (Hrsg.) - Wissenschaftliche Buchgemeinschaft: Darmstadt, 2002, S. 168–181. ISBN 3-534-14815-0
- Mechthild Dreyer, Mary B. Ingham. Johannes Duns Scotus zur Einführung. - Junius Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-88506-388-3
- Ludger Honnefelder. Johannes Duns Scotus. - Beck: München, 2005, ISBN 3-406-51116-3
- Ludger Honnefelder. Scientia transcendens. Die formale Bestimmung der Seiendheit und Realität in der Metaphysik des Mittelalters und der Neuzeit (Duns Scotus, Suárez, Wolff, Kant, Peirce). - Meiner: Hamburg, 1990 (Paradeigmata; Bd. 9) ISBN 3-7873-0726-5
- Waltram Roggisch. Johannes Duns Scotus. Der Theologe der Immaculata. - Christiana-Verlag: Stein am Rhein, 1995, ISBN 3-7171-0839-5
- Siegfried Staudinger. Das Problem der Analyse des Glaubensaktes bei Johannes Duns Scotus. - Kühlen: Mönchengladbach, 2006, ISBN 3-87448-269-3
- Friedrich Wetter. Die Trinitätslehre des Johannes Duns Scotus. - Aschendorff: Münster, 1967
- Gilson E. Gilson E. Jean Duns Scot: Introd. a ses positions fondamentales. - Vrin: Paris, 1952. 700 P.
- Блаженный Иоанн Дунс Скот. Трактат о первоначале. / Перевод, вступительная статья и комментарии Аполлонова А.В. - Издательство Францисканцев: Москва, 2001. 184 с. ISBN 5-89208-035-8
- Блаженный Иоанн Дунс Скот. Избранное. / Составление и общая редакция Г.Г. Майорова - Москва, 2001. 584 с. ISBN 5-89208-034-X
- Аполлонов А.В. Естественное знание о боге:полемика Дунса Скота с Генрихом Гентским. // Философско-культурологический журнал. 1999, №1, С. 48-51.
- Аполлонов А.В. Иоанн Дунс Скот о естественном знании Бога. // "Z" (Журнал философского факультета МГУ) №1, 1999, С. 48-51.
- Бандуровский К.В. Критика Дунс Скотом возможности рационального доказательства бессмертия человеческой души. // Verbum. №8. 2005. С. 116-127.
- Иванов В.Л. Проблема детерминации понятия сущего в метафизике Иоанна Дунса Скота. // Вестник Ленинградского государственного университета имени А.С. Пушкина.№4 (17), 2008, С. 7-16.
Resursi internetā par šo tēmu
- Bl. John Duns Scotus. Biographies, Writings & Web Resources - The Franciscan Archive
- John Duns Scotus - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- John Duns Scotus - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Bl. John Duns Scotus - Catholic Encyclopedia
- Research Group John Duns Scotus
- The Realist Ontology of John Duns Scotus.
- Scotism and Scotists. - Jacques Maritain Center
- Johannes Duns Scotus - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Literatur von und über Johannes Duns Scotus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Roberto Hofmeister Pich. Der Begriff der wissenschaftlichen Erkenntnis nach Johannes Duns Scotus. - Diss: Bonn, 2001 (.pdf)
- Cesar Ribas Cezar. Das natürliche Gesetz und das konkrete praktische Urteil nach der Lehre des Johannes Duns Scotus. - Diss: Bonn, 2003 (.pdf)
- Dr. Ludger Honnefelder. Johannes Duns Scotus – bedeutender Theologe und Philosoph.
- Значение слова "Иоанн Дунс Скот" в Большой Советской Энциклопедии
- Скот, Иоанн Дунс (1266-1308) - Краткая биография, отрывки из произведений, библиография, комментарии.
- Дунс Скот - Энциклопедия Кругосвет
- Лупандин И.В. Богословие Дунса Скота.
- Дунс Скот. // Блинников Л.В. - Краткий словарь философских персоналий.
- Иоанн Дунс Скот - Словари и энциклопедии на Академике
- Апполонов А.В. Иоанн Дунс Скот.
- Столяров А.А. Концептуализм Дуиса Скота. // История философии. Запад-Россия-Восток. Книга первая. Философия древности и средневековья.- М.:Греко-латинский кабинет, 1995 - с.371-373
