Atšķirības starp "Heraldiskais vairogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (dalījumi)
m
 
(55 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Vairogu_pamatformas.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|400px|vairogu pamatformas]]
+
[[Attēls:Heraldisko_vairogu_pamatformas.png|right|thumb|400px|]]
'''Vairogs''' – [[Heraldika|heraldikā]] [[Ģerbonis|ģerboņa]] centrālais objekts, kurā tiek ievietotas [[ģerboņa figūras]]. Heraldiskā vairoga forma līdz XVI gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet pēc tam kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, tā forma turpināja attīstīties līdzi dizaina novitātēm un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.).
+
'''Vairogs''' – [[Heraldika|heraldikā]] [[Ģerbonis|ģerboņa]] centrālais objekts, kurā tiek ievietotas [[ģerboņa figūras|ģerboņa figūras un gabali]]. Heraldiskā vairoga forma līdz XVI gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet vēlāk, kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, tā forma turpināja attīstīties līdzi dizaina modi un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.). Izvēlētā vairoga forma ir katra paša ziņā, un nekādu ierobežojumu te nav, tikai tradīcijas.
  
 
'''Vairoga formu pamattipi:'''
 
'''Vairoga formu pamattipi:'''
19. rindiņa: 19. rindiņa:
  
 
== '''heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti''' ==
 
== '''heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti''' ==
[[Attēls:Heraldiskaa_vairoga_pozicijas.png|right|thumb|150px|vairoga laukumi]]
+
[[Attēls:Heraldiskaa_vairoga_pozicijas.png|left|thumb|200px|vairoga laukumi]]
'''Heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti:''' – vairoga plaknes jeb "lauka" (fr. ''champ'', an. ''field'', vc. ''Feld'', kr. ''поле'') dalījums 9 pamat- "punktos", "laukumos" jeb "vietās" (fr. ''point de l'écu'', an. ''point'', vc. ''Platz''), pēc kurām nosaka [[Heraldiskās figūras|heraldisko figūru]] pamatizvietojumu.
+
'''Heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti:''' – vairoga plaknes jeb "lauka" (fr. ''champ'', an. ''field'', vc. ''Feld'', kr. ''поле'') dalījums 9 pamat- "punktos", "laukumos" jeb "vietās" (fr. ''point de l'écu'', an. ''point'', vc. ''Platz''), pēc kurām nosaka [[Heraldiskās figūras|heraldisko dalījumu un skaldījumu]], [[Neheraldiskās ģerboņa figūras|neheraldisko figūru]] un [[Heraldiskā vairoga goda gabali|heraldisko goda gabalu]] izvietojumu.
  
 
'''[[Heraldiskais vairogs|Vairoga]] puses tiek sauktas nevis no skatītāja, bet no vairoga turētāja skatu punkta, tātad vairoga labā puse ir tā, kuru skatītājs redz kā kreiso.'''  
 
'''[[Heraldiskais vairogs|Vairoga]] puses tiek sauktas nevis no skatītāja, bet no vairoga turētāja skatu punkta, tātad vairoga labā puse ir tā, kuru skatītājs redz kā kreiso.'''  
32. rindiņa: 32. rindiņa:
 
* Starp baļķa vietu un pēdu vidū atrodas '''nabas vieta''' (fr. ''nombril'', an. ''nombril point'', vc. ''Nabelstelle'', kr. ''чрево щита'').
 
* Starp baļķa vietu un pēdu vidū atrodas '''nabas vieta''' (fr. ''nombril'', an. ''nombril point'', vc. ''Nabelstelle'', kr. ''чрево щита'').
  
== '''skaldījumi''' ==
+
== '''figūru izkārtojums uz vairoga''' ==
[[Attēls:Heraldiskie_skaldijumi.png|right|thumb|300px|]]
+
[[Attēls:Izkartojums.png|right|thumb|400px|]]
'''Heraldiskā vairoga skaldījumi''' jeb '''skaldīts''' (fr. ''parti'', an. ''[party] per pale'', vc. ''gespalten'', kr. ''рассечен'') – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips jeb '''vertikāls griezums''' (ar vienu zobena cirtienu), un tā iegūto figūru nosaukumi.
 
  
Viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus arī cienījamākajiem vairoga aizpildīšanas veidiem. Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties šādu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Skaldījums var būt ne tikai pa vairoga lauka vidu, bet arī vienā vai otrā lauka sānā. Daudz retāks gadījums ir '''dubultsāna''' skaldījums (fr. ''tiercé à deux flancs'', vc. ''Doppelflanke''). Citus lauka dalījuma veidus un figūras rada skaldījuma atkārtošana: divreiz, trīsreiz, četrreiz, piecreiz utt.  
+
Heraldisko figūru izkārtojums pakļaujas vienīgi konkrētā ģerboņa tradīcijai, nevis kādiem teorētiskiem vispārinātiem likumiem vai priekšstatiem par simetriju un kompozīciju. Figūru novietojuma noteikšanai lieto apzīmējumu '''likts''' (fr. ''posé''). savukārt, runājot par galveno papildinošām figūrām, saka, ka tās novietotas '''pret''' galveno figūru (fr. ''rangé'').
  
Nepāra skaita griezumi veido '''heraldisko dalījumu''', bet pāra – '''heraldisko gabalu''', proti, '''pāli'''. [[Blazonēšana|Blazonējot]] griezumus, jāuzrāda, cik reizes vairoga lauks skaldīts (vācu un latviešu heraldikā min griezumu skaitu, bet franču un britu heraldikā – griezumu rezultātā iegūto laukumu skaitu). Sākot ar deviņiem griezumiem skaitu vairs nemin, bet lieto '''svītrots skaldījumā''' (franči vispārina kā ''palé'', bet vācieši saka "svītrots": ''gestreift'').
+
Ja ir viena pati parastā figūra, , visbiežāk, tiks izvietota vairoga centrā, cenšoties maksimāli aizpildīt lauku. Gadījumi, kad tukšā laukā figūra novietota ārpus centra, ir reti. Divas vienādas figūras visbiežāk liek vienu virs otras, un [[Blazonēšana|blazonējumā]] (ģerboņa aprakstā) to nemaz nepiemin, norāda tikai tajos retajos gadījumos, ja tās novietotas viena otrai blakus.
* '''Pālis''' (fr. ''pal'', an. ''pale'', vc. ''Pfahl'', kr. ''столб'') – ja divreizējā skaldījuma gadījumā tiek izmantotas tikai divas krāsas, to sauc par "pāli". Pālis var būt novirzīts un vienu vai otru pusi kā '''labā sāna pālis''' vai '''kreisā sāna pālis''' (fr. ''pal sur flanc dextre/senestre'', vc. ''rechter/linker Flankenpfahl'', kr. ''правый/левый столб''), bet britu heraldikā šādu pāli nelieto. Taču pālis bieži vien būs šaurāks, nekā vienmērīgi trīsreiz skaldīta lauka joslas.
 
** Pieaugot skaldījuma griezumu skaitam, sašaurinās arī pāļa platums. Sarūkot uz pusi, tas kļūst par '''šaurpāli''' (fr. ''vergette'', an. ''pallet'', vc. ''Stab'', kr. ''узкий столб'').
 
** Sašaurinoties vēl vairāk tas kļūst par '''pavedienpāli''' (fr. ''vergette'', ''filet en pal'', an. ''endorse, filet pal'', vc. ''Faden'', kr. ''нить в столб, черта в столб''). Šajā formā pālis visbiežāk tiek lietots grupās. Sākot ar pieciem pāļiem, blazonējot vairs nemin to skaitu, bet saka '''svītrots ar pāļiem'''.
 
** Specifiskas formas ir '''dvīņu pālis''' (fr. ''jumelles en pal'', an. ''pale gemel'', vc. ''Zwillingspfahl'', kr. ''сдвоенный столб'') un '''trīnīšu''' jeb '''trīņu pālis''' (fr. ''tierces en pal'', an. ''triple pale'', vc. ''Drillingspfahl'', kr. ''тройной столб''), kas, attiecīgi, sastāv no diviem vai trim pavedienpāļiem – tie ir nešķirami un var vairogā parādīties arī atkārtoti (nejaukt ar diviem vai trim atsevišķiem pāļiem, kas nav satuvināti un ir vienmērīgi izkārtoti visā lauka platumā).
 
** Atraujot no vairoga augšmalas, rodas t.s. '''saīsinātais pālis''' (fr. ''diminué'', an. ''couped'', vc. ''abgekürzt'', kr. ''отвлеченный вверху'').
 
** Atrauts gan no vairoga augšmalas, gan apakšmalas, pālis kļūst par '''savrupu pāli''' (fr. ''alaisé'', an. ''couped'', vc. ''abgeledigt'', kr. ''отвлеченный''), bet vēl vairāk sarūkot augstumā mazākam par pusi no paša vairoga lauka augstuma, tas kļūst par '''atkāpušos pāli''' (fr. ''pal retrait'').
 
  
== '''dalījumi'''==
+
Figūru skaitam pieaugot, jānorāda to novietojumu vai nu rindās, vai atvasinot kārtojuma izskatu no kāda atbilstoša heraldiskā gabala. Gadījumā, ja ģerboņa aprakstā minētas trīs vai vairāk figūras, taču nav norādīts to izvietojums, jāpieņem, ka tās liktas pāļa virzienā. Savukārt, ja divas, trīs vai vairāk figūras atrodas vairoga galvā vai pēdā, skaidrs, ka tās kārtotas sijas virzienā, horizontāli, un to blazonējumā nemin. Iecienītākais novietojums trim figūrām ir kārtojums divās rindās: augšējā liekot divas, apakšā – vienu figūru (aprakstā: "2/1"). Iespējams arī ir pretējs salikums, taču tas ir "slikti kārtots" (fr. ''mal ordonné'').
[[Attēls:Heraldiskie_dalijumi.png|right|thumb|300px|dalījumu pamatformas]]
 
'''Heraldiskā vairoga dalījumi''' jeb '''dalīts''' (fr. ''coupé'', an. ''[party] per fess'', vc. ''geteilt'', kr. ''пересечен'')  – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips jeb '''horizontāls griezums''' (ar vienu zobena cirtienu), un tā iegūto figūru nosaukumi.
 
  
Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties tik vienkāršu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Ja dalījuma griezumu paceļ augstāk vai zemāk, veidojas heraldiskie gabali. Horizontālā griezuma atkārtojumi rada līdzīgus rezultātus, kā gadījumā ar vertikālajiem skaldījumiem. Arī te minimālais atkārtojumu skaits (divi) var veidot gan dalījumu, gan heraldiskos gabalus (piemēram, līdzīgi kā ar pāli, ja ir divi dalījuma griezumi, atkarībā no krāsu un metālu izvietojuma, rezultāts var būt gan "divkāršais dalījums", gan "sija").
+
Parastās figūras, kurām ir izstiepta forma (zobeni, vāles, atslēgas, lielgabalu stobri u.tml.) visbiežāk divas krusto vai veido saišķi no trim figūrām, savieno ar smailēm vai rokturiem, liek dakšas vai dīseles veidā.
* '''Galva''' (fr. ''chef'', an. ''chief'', vc. ''Schildhaupt'', kr. ''глава'') – vairoga lauka augšmalas josla. Sašaurināta galva tiek dēvēta par '''galotni''' (fr. ''comble'', vc. ''Gipfel'', kr. ''вершина''). Ja virs galvas ir atšķirīgas krāsas josla, to dēvē par '''pārsegtu galvu''' (fr. ''chef surmonté [d'un comble]'', vc. ''überhöhtes Schildhaupt'', kr. ''завершенная глава''). Ja zem galvas ir atšķirīgas krāsas josla (parasti to izmanto, lai izvairītos no divu krāsu vai divu metālu saskaršanās, jeb "sašūšanas"), to dēvē par '''atbalstītu galvu''' (fr. ''chef soutenu'', an. ''chief supported by a filet'', vc. ''unterstütztes Schilhaupt'', kr. ''подпертая глава''). Šī josla var būt arī heraldiskā figūra, piemēram, kāda no sašaurinātajām '''sijām'''. Visai retos gadījumos (galvenokārt franču heraldikā) ir sastopama '''caurlauzta galva''' (fr. ''chef ajouré'', vc. ''Schildhauptscharte'').
 
* '''Pēda''' (fr. ''champagne'', an. ''base'', vc. ''Schildfuß'', kr. ''оконечность'') – vairoga lauka apakšmalas josla. Sašaurinātu pēdu dēvē par '''terasi''' (fr. ''plaine'', vc. ''Terrasse''). Griezuma līnija var būt arī ieliekta vai izliekta.
 
* '''Sija''' (fr. ''fasce'', an. ''fess'', vc. ''Balken'', kr. ''пояс'') – divkāršais dalījums, lietojot tikai krāsu un metālu. Tā var būt pazemināta, paaugstināta, izliekta vai ieliekta. Atkarībā no vienas virs otras izvietoto siju skaita, mainās to biezums: 1/3 no sijas platuma ir '''šaursija''' (fr. ''devise'', an. ''barrulet'', vc. ''Leiste, Stabbalken'', kr. ''узкий пояс''); 1/5 no sijas platuma ir '''pavediensija''' (fr. ''filet en fasce'', an. ''filet fess'', vc. ''Strichbalken'', kr. ''нить, черта''). Pieaugot dalījumu skaitam, blazonējot min attiecīgo griezumu skaitu, bet sākot ar 9 griezumiem – '''svītrots dalījumā'''. Ja runa ir par sijām, blazonējot min to skaitu vairogā, bet, sākot ar 5 – '''svītrots ar sijām'''. Sija var būt saīsināta vienā vai otrā galā, tā var būt arī atdalīta no vairoga malām, t.s. '''savrupā sija'''.
 
* Reti sastopama siju forma '''hameidas''' (fr. ''hameydes'', ''hamydes'', vc. ''Hamaiden''): trīs savrupas sijas, kas liktas cita virs citas, sarūkot garumā no galvas uz pēdu.
 
  
== '''dalījumu un skaldījumu apvienojumi''' ==
+
Mazo figūru skaitu neuzrāda, ja tās vienmērīgi klāj visu laukumu. Ja daļa mazo figūru tiek grieztas līdz ar vairoga malu, saka '''izkaisīts''' (fr. ''semé'', an. ''semy'', vc. ''bestreut'', kr. ''усеянный''), bet ja visas figūriņas ietilpst lauka robežās, vācu tradīcijā saka '''izsēts''' (vc. ''besät'', kr. ''усеянный'').
[[Attēls:Dalijumu_un_skaldijumu_apvienojumi.png|right|thumb|300px|dalījumu un skaldījumu pamatapvienojumu formas]]
 
'''Dalījumu un skaldījumu apvienojumi heraldikā''' – [[Heraldika|Heraldikā]] pieņemtie [[Heraldiskais vairogs|heraldiskā vairoga]] lauka skaldījumu un dalījumu apvienojumu rezultātā iegūtās figūras.
 
  
Vienā vairogā var būt apvienoti skaldījuma un dalījuma griezieni, kas savā starpā tomēr nekrustojas, jo viens no tiem netiek veikts līdz galam. Šādu apvienojumu apzīmē kā '''skaldītu un pusdalītu''' (fr. ''parti micoupé'', an. ''per pale, the dexter/sinister per fess'', vc. ''gespalten und halbgeteilt'') vai '''dalītu un pusskaldītu''' (fr. ''coupé miparti'', an. ''per fess, in base per pale'', vc. ''geteilt und halbgespalten''). Blazonējot krāsas tiek nosauktas, sākot ar labo augšējo stūri un virzoties gar labo malu uz leju.  
+
Vēl pastāv tāds izkārtojums, kurā parastā figūra daļēji pazūd zem kāda no dalījumiem vai figūrām. Ja figūra parādās no vairoga malas vai skaldījuma, tā ir '''izaugoša''' vai '''iznākoša''' atkarībā no tā, vai redzama no apakšas vai sāniem: "(..) kas izaug no (..)" un "(..) kas iznāk no (..)". Ja figūra ir taisni nogriezta, proti, redzama tikai tā tās daļa, kas nesaskaras ar kādu citu figūru vai dalījumu, veidojas samērā rets gadījums, ko dēvē par [[Neheraldiskās ģerboņa figūras|"figūru kropļošanu"]].
  
Vertikālie un horizontālie griezumi un heraldiskie gabali var tikt savienoti dažādos veidos. Vienkāršākie un izplatītākie bija '''galvaspālis''' (fr. ''chef-pal'', an. ''chief and pale conjoined'', vc. ''Schildhauptpfahl'', kr. ''вписанный костыль''), '''pēdaspālis''' (fr. ''pal-champagne'', an. pale and base in point conjoined'', vc. ''Schildfußpfahl'') labais un kreisais '''galvassāns''' (fr. ''chef-flanc dextre/senestre'', an. ''chief and pale in dexter/sinester flanc conjoined'', vc. ''rechte/linke Schildhauptflanke''), '''pēdassāns''' (fr. ''champagne-flanc dextre/senestre'', an. ''point in base in dexter/sinester flanc conjoined'', vc. ''rexhte/linke Schildfußflanke''), '''sānasija''' (fr. ''flans dextre/senestre réuni avec la fasce'', an. ''fess and pale in dexter/sinister flank conjoined'', vc. ''rechter/linker Flankenbalken''), '''sijaspālis''' pēdā/galvā (fr. ''fasce-pal en pointe / en chef'', an. ''fess conjoined in the lower/upper edge with demi pale'', vc. Krücke'', kr. ''костыль''), '''pāļasija''' (fr. ''pal réuni  avec demi-fasce'', an. ''pale conjoined with demi fess'', vc. ''rechts/links Krücke'', kr. ''обращенный вправо/лево костыль'').
+
Ja vairogā jāizkārto dažāda rakstura un nozīmīguma figūras, jāievēro virkne principu un formulējumu. Izplatīta ir heraldisko figūru papildināšana ar mazākām parastajām figūrām, ko dēvē par "pavadīšanu" (fr. ''accompagné'', vc. ''begleitet'', kr. ''сопровожденный по сторонам''), taču latviešu heraldikā tā vietā biežāk lieto '''starp'''. Ja pavadošās figūras ir vairākas un kārtotas paralēli galvenajai figūrai, tās dēvē par '''gar malu''' liktas. Ja ģerboņa aprakstā netiek precizēts, cik no parastajām figūrām atrodas vienā un cik – otrā pusē, jāsaprot, ka skaits dalīts uz pusēm. Arī gadījumā, ja ir nepāra skaita figūras, izvietojumu neuzrāda, ja augšā ir divas, bet apakšā – viena, jo tas piederas pie pavadošo elementu kārtojuma standarta. Izplatītāka ir galveno heraldisko dalījumu un figūru papildināšana, uzliekot virsū parastās figūras, ko apraksta kā '''tam uzlikts''' vai '''uz tā''' uzlikts. Gadījumā, ja kādi elementi novietoti krusta vai šķērskrusta atstātajos brīvajos vairoga laukumos, saka, ka novietots ir '''stūros'''. Ja kāda no mazajām figūrām atrodas virs kādas lielākas, tai nepieskaroties, tad to tā arī dēvē: '''virs tā'''.
* Vienkāršākais apvienotais dalījums ir '''četrdalījums''' (fr. ''écartelé'', an. ''quarterly'', vc. ''geviert'', kr. ''четверочастный, разбит начетверо, расчетверенный''). Katru četrdalījuma laukumu apzīmē atkarībā no tā atrašanās vietas: labajā pusē augšējais laukums ir '''brīvlaukums''' (fr. ''franc-quartier'', an. ''quarter'', vc. ''Freiviertel'', kr. ''вольная четверть''); 2) kreisajā pusē augšējais laukums ir '''kreisais brīvlaukums''' (fr. ''franc-quartier senestre'', an. ''sinister quarter'', vc. ''linke obere Vierung''); divi apakšējie stūri attiecīgi ir '''labais pēdas brīvlaukums''' un '''kreisais pēdas brīvlaukums''' (fr. ''franc-quartier du champagne (dextre/senestre)'', an. ''quarter in (dexter/sinister)'', vc. ''(rechte/linke) untere Vierung'').
 
* Brīvlaukuma samazinātā forma ir '''kantons'''. (~1/9 no vairoga laukuma), kura atrašanās ir iespējama vienā no sešiem laukumiem. Klasiskā vieta ir labajā augšējā stūrī, kur esošais ir '''galvas labais kantons'''(fr. ''canton dextre du chef'', an. ''canton in dexter chief'', vc. ''rechtes Obereck'', kr. ''вольная часть''), kam novietojumu parasti nemaz nemin, saucot to vienkārši par "kantonu". Pārējos gadījumos jāmin, kur kantons novietots. Otra cienījamākā vieta ir '''galvas vidus kantonam''' (fr. ''chanton du chef'', an. ''canton in midle chief'', vc. ''Schildhauptscharte''). Kantons kreisajā galvas malā vairs nav tik cienījams, līdzvērtīgs pārējiem laukiem. Labās malas vidū esošo dēvē par '''labās malas kantonu''', bet pretējā pusē izvietotu, par '''kreisās malas kantonu'''. Kantons var atrasties trīs dažādās pozīcijās arī pēdā. Pēdējais variants ir kantona izvietojums vairoga sirdī: '''vidus četrstūris''' (fr. ''carreau en abîme'', an. ''delf'', vc. ''Mittel-Vierung'', kr. ''квадрат'').
 
* Palielinot griezumu skaitu, iegūst lielāku skaitu taisnstūru un kvadrātu, kurus apzīmē pēc griezuma līniju skaita, piemēram, trīsdalījuma, t.i. 9 lauku vairogu (fr. ''équipolé'', an. ''chequy of nine'', vc. ''neun geschacht'', kr. ''разбито надевятеро'') blazonē kā: divreiz skaldīts un divreiz dalīts. Ja laukumu skaits pārsniedz 36, tad apzīmē vienkārši kā '''šaha dalījumu''' (fr. ''échiqueté'', an. ''checky'', vc. ''geschacht'', kr. ''шахматное деление'').
 
* Samazinot vai nu dalījuma, vai skaldījuma griezumu skaitu, veidojas taisnstūri jeb '''jumstiņi''' (fr. ''billette'', an. ''billet'', vc. ''Schindel'', kr. ''гонт''). Sasniedzot četrus skaldījuma un astoņus dalījuma griezienus, piemēram, tos vairs neuzrāda bet apzīmē kā '''dalītu ar guļus jumstiņiem''' (fr. ''billetté couché'', an. ''billety and counterbillety fesswise'', vc. ''quergeschindelt'', kr. ''гонтовидное деление'')
 
* Taisnstūru tīkla principam atbilst arī '''mūrējums''' (fr. ''maçonné'', an. ''masoned'', vc. ''gemauert'', kr. ''мурованный''). Mūrējums pieder pie tās papildinošo elementu grupas, pie kuras pieder arī [[Krāsas heraldikā|damascējums un zvīņojums]], bet pats rezultāts - ķieģeļu mūris, - ierindojams heraldisko figūru kategorijā.
 
* Šādā pat veidā rodas arī heraldikā tik nozīmīga figūra kā '''krusts''' (fr. ''croix'', an. ''cross'', vc. ''Kreuz'', kr. ''крест''), kura tīrākā forma ir pāļa un sijas apvienojums. Līdzīgi kā citas figūras, arī krusts var mainīt proporcijas, piemēram, samazinot biezumu un kļūstot par '''pavedienkrustu''' (fr. ''filet en croix'', an. ''cross filet'', vc. ''Fadenkreuz'', kr. ''узкий крест''), kā arī pārtapt dvīņu pāļa un dvīņu sijas vai trīņu pāļa un trīņu sijas avienojumos; tas var būt '''saīsināts''' pie viena no galiem vai '''savrups'''.
 
  
== '''vairoga šķēlumi''' ==
+
Pamatfigūrai var būt pakārtota arī viena vai vairākas mazākas figūras, kas pieskaras tās augšējai malai – '''kas nes''' (fr. ''surmonté'', an. ''in chief'', vc. ''überhöht'', kr. ''увенчанный'').  
[[Attēls:Heraldiskie_diagonalie_dalijumi.png|right|thumb|300px|]]
 
'''Heraldiskā vairoga šķēlumi''' – [[Heraldika|Heraldikā]] pieņemts [[Heraldiskais vairogs|heraldiskā vairoga]] lauka sadalīšanas princips jeb '''diagonāls griezums''' (ar vienu zobena cirtienu), un tā iegūtās figūras. Var būt '''šķelts no labās''' (fr. ''tranché'', an. ''[party] per bend'', vc. ''schrägrechts geteilt'', kr. ''скошен с права''), vai '''šķelts no kreisās''' (fr. ''taillé'', an. ''[party] per bend sinister'', vc. ''schräglinks geteilt'', kr. ''скошен слева'').
 
  
* Visvienkāršākā figūra, kas veidojas šķeļot, ir '''spāre'''. Līdzīgi kā pie pāļa vai sijas, griezumu skaits var pieaugt, bet pie deviņiem griezumiem vairs nelieto apzīmējumu "spāre", bet saka: svītrots šķēlumā no labās/kreisās.
+
Nereti jau kombinētām figūrām var klāties pāri vēl kāda figūra, kas vairāk vai mazāk nosedz apakšējās. Tādā gadījumā saka '''pāri''' (fr. ''brochant'', an. ''over all'', vc. ''überdeckend'', kr. ''прикрытый'')
** '''labā spāre''' (fr. ''bande'', an. ''bend'', vc. ''rechter Schrägbalken'', kr. ''перевязь правая, перевязь справа'') veidojas, divas reizes šķeļot no labā augšējā uz kreiso apakšējo stūri.
 
** '''kreisā spāre''' (fr. ''barre'', an. ''bend sinister'', vc. ''linker Schrägbalken'', kr. ''перевязь леваяб перевязь слева'') veidojas, divas reizes šķeļot no kreisā augšējā uz labo apakšējo stūri.
 
** Uz pusi šaurāka attiecīgi būs labā vai kreisā '''šaurspāre''' (fr. ''cotice en bande, cotice en barre'', an. ''riband'', vc. ''Schrägrechts-/links/-faden'', kr. ''нить в правую/левую перевязь''). 1/5 no spāres biezuma attiecīgi būs labā vai kreisā '''pavedienspāre'''. Ja viss vairoga laukums klāts ar šaurspārēm vai pavedienspārēm, tās [[Blazonēšana|blazonējot]] dēvē vienkārši par "spārēm", minot skaitu, bet neuzrādot biezumu, jo tas izriet no griezumu daudzuma. Kreisā pavedienspāre norāda uz ārlaulības izcelsmi.
 
* Šaurspāres un pavedienspāres var pārī vai pa trīs veidot t.s. dvīņu vai trīņu figūras.
 
* Diagonālie stūru nošķēlumi jeb '''slīpstūri''' izvietoti līdzīgi stūru brīvlaukumiem un kantoniem, taču lietoti tiek reti, jo tajos ir pārāk maz vietas figūras ievietošanai. Slīpstūris visa laukuma platumā veido '''slīpo galvu'''. Pazeminātos slīpstūrus latviešu heraldikā nemin kā atsevišķu gadījumu, bet dēvē par '''dalījumu ševrona veidā'''. Situācijā, kad vairogs tiek '''šķelts ar četriem slīpstūriem''' (fr. ''vêtu'', an. ''dexter and sinister points and base points dexter and sinister'', vc. ''vier Eckflanken'', kr. ''облачено''), iegūstam jaunu heraldisko gabalu, rombu (te gan ir nekonsekvence: četru slīpstūru radītā romba stūri pieskaras malām, bet romba kā atsevišķas figūras stūriem jābūt atrautiem no vairoga malām, taču senākajos ģerboņos tas dažkārt netiek ievērots).
 
* Dažbrīd grūti tveramas ir atšķirības starp '''smailes dalījumu''' un '''smaili''' (fr. ''pointe'', an. ''pile reversed'', vc. ''Spitze'', kr. ''[вписанное] острие''), kur arī speciālistu vidū pastāv atšķirīgas interpretācijas. Piemēram, vācu heraldikā smaili neuzskata par šķēluma veidu, bet par heraldisko gabalu, no kā atvasina sašaurinātu smaili, ko dēvē par '''ķīli''' (''Keil''). Vairogs var tikt dalīts ar smaili arī apvērstā veidā - '''apvērstais smailes dalījums''' (britu heraldikā lieto tikai apvērstu smaili). Ja smailes dalījums izpildīts ar trim krāsām un metāliem, tas ir '''trīsdalīts ar smaili''' vai '''trīsdalīts ar apvērstu smaili''' . Smaile var būt arī vērsta uz vienu no vairoga malām. Latviešu heraldikā nav senu tradīciju ar smailes dalījuma atšķiršanu no smailes kā heraldiskas figūras, ne arī smailes platuma diferenciācijas.
 
** Vairākas smailes var savienoties pret vienu punktu, vienlaikus sašaurinoties to pamatnēm. Šo dalījuma veidu dēvē par '''nosmailinātu''' (fr. ''pointé'', an. ''in point'', vc. ''gespitz, geständert'', kr. ''стропильно разбито'') – aprakstā noteikti jānorāda vairoga pozīcija, pret kuru smailes savienojas, un dalījuma griezumu skaits.
 
** Saīsināta smaile tiek dēvēta par '''pussmaili''' (fr. ''demi-pointe'', an. ''demi-pile reversed'', vc. ''steigender Halbkeil'', kr. ''укороченное острие'').
 
* '''Ševrons''' (fr. ''chevronel'', an. ''chevronel'', vc. ''Sparren'', kr. ''стропило'') veidojas, smailes veidā saduroties labajai un kreisajai spārei. Tam ir tikai viena samazinātā forma, '''šaurševrons'''. Bez tam, ševrons var būt apvērsts, paaugstināts (ja tā pamats nesākas pēdā) vai pazemināts (ja tā smaile nesasniedz vairoga augšmalu).
 
** Ševroni var tikt kombinēti savā starpā, kur no izplatītākajām formām jāmin '''dubultševrons''' (fr. ''deux chevrons accostés'', an. ''two chevrons conjoined in fess'', vc. ''Doppelsparren'', kr. ''два стропила, одно подле другого''), '''pretševrons''' (fr. ''deux chevrons appointés'', an. ''two chevrons in counter point'', vc. ''Gegensparren''), '''krustotais dubultševrons''' (fr. ''deux chevrons accostés entrelacés'', an. ''two chevrons interlaced''), '''pītais pretševrons''' (fr. ''trois étais entrelacés, l'un renversé'', an. ''three chevronels interlaced, one reversed'', vc. ''Sparrenflechtgitter'').
 
  
== '''šķēlumu apvienojumi'''==
+
==== vidusvairogs ====
[[Attēls:Heraldisko_diagonalo_dalijumu_apvienojumi.png|right|thumb|300px|]]
 
'''Heraldiskā vairoga šķēlumu apvienojumi''' – [[Heraldika|Heraldikā]] pieņemts [[Heraldiskais vairogs|heraldiskā vairoga]] lauka sadalīšanas princips jeb no dažādiem līdz galam izpildītiem vai neizpildītiem diagonāliem griezumiem iegūtās figūras.
 
  
Piemēram, divu diagonālo šķēlumu apvienojums, no kuriem viens nav izpildīts līdz galam, laukums top '''šķelts no labās, pusšķelts no kreisās''', savukārt līdz galam izpildīti divi šķēlumi dod '''šķērso četrdalījumu''' – vairoga laukums ir '''šķērsām četrdalīts''' (fr. ''écartelé en sautoir'', an. ''per saltire'', vc. ''Schräggeviert'', kr. ''разбито косвенно начетверо''). Iegūto dalījumu var aplūkot gan kopā, gan katru iegūto figūru atsevišķi, piemēram šķērsajā četrdalījumā iegūtais augšējais trīsstūris ir '''trīsstūra galva''' (fr. ''chef triangulaire'', an. ''triangle issuing from chief'', vc. ''Winkelschildhaupt''). Apvienojot vairākus labos un kreisos šķēlumus, veidojas jaunas kombinācijas. Ja šķēlumu skaits no abām pusēm vienāds, iegūst rombveida laukuma tīklu – '''šķērso šaha dalījumu''' (fr. ''losangé'', an. ''lozengy'', vc. ''gerautet'', kr. ''ромбовидное деление''), bet ja iegūtie rombi ir vertikāli izstiepti, to dēvē par '''vārpstiņas dalījumu''' (fr. ''fuselé'', a. fusily'', vc. gespindelt''). Dalījumi var tikt orientēti, pieskaņojoties esošo heraldisko figūru - pāļa, sijas, labās vai kreisās spāres, - virzienam. Ja griezumu skaits no abām pusēm nesakrīt, veidojas jaunas kompozīcijas.
+
[[Ģerboņa papildināšana|Ģerboņa papildināšanā]] izmanto t.s. '''vidusvairogu''' (fr. ''sur le tout'', an. ''escutcheon'', vc. ''Mittelschild'', kr. ''средний щит'') – proporcionāli mazāku vairogu ar citu ģerboni, ko uzliek esošajam pa vidu. Uz vidusvairoga centrā  var atrasties vēl viens, mazāks vairodziņš, t.s. '''sirds vairogs''' (fr. ''sur le tout du tout'', vc. ''Herzschild'', kr. ''сердцевой щит''), kuru lieto samērā retos gadījumos, kombinējot valsts, amata un dzimtas ģerboni. Visos gadījumos dzimtas ģerboņa vairogs (vc. ''Stammwappen'') atrodas virspusē. Ja vairogā likti vairāki vidusvairogi, tos visus dēvē par sirds vairogiem. Tie bez galvenās - sirds - vietas var atrasties arī vairoga galvā (goda vietā), un var likt vēl kādu arī t.s. nabas vietā.
  
Retāk sastopamas ir atsevišķi lietotas figūras jeb gabali, kas iegūti, kombinējot griezumus:
+
Skat. arī:  
* '''rombs''' (fr. ''losange'', an. ''lozenge'', vc. ''Raute'', kr. ''ромб'') – visbiežāk tiek likts pāļa virzienā, taču tas nav obligāti.
+
* [[heraldiskās krāsas]]
* '''vārpstiņa''' (fr. ''fuseé'', an. ''fusil'', vc. ''Spindel'') – neliels, izstiepts rombs.
+
* [[ģerboņa figūras]]
* '''rūts''' (fr. ''macle'', an. ''mascle'', vc. ''Fensterraute'', kr. ''веретено'') – rombs vai vārpstiņa ar tukšu vidu.
+
** [[Heraldiskās figūras|heraldiskie dalījumi jeb sekcijas]];
* '''šķērskrusts''' (fr. ''sautoir'', an. ''saltire'', vc. ''Schrägkreuz'', kr. ''Андреевский крест'') - labās un kreisās spāres apvienojums. Tā sašaurināta forma ir '''šķērsais pavedienkrusts''' (fr. ''filet en sautoir'', an. ''saltire filet'', vc. ''Leistensschragen'').
+
** [[Heraldiskā vairoga goda gabali|heraldiskie gabali jeb goda gabali]]
* '''stīpa''' (fr. ''frette'', an. ''fret'', vc. ''Fensterraute, von Schragen durchflochten'') – šķērsais pavedienkrusts apvienojumā ar rūti.
+
** [[neheraldiskās ģerboņa figūras]]
* '''pinums''' jeb '''pīts''' (fr. ''fretté'', an. ''fretty'', vc. ''gegittert'') – labo un kreiso pavedienspāru krustošana visā laukumā.
+
* [[heraldiskā ķivere]]
 
+
* [[brizūra]]
== '''diagonālo, vertikālo un horizontālo dalījumu apvienojumi''' ==
 
[[Attēls:Diagonalo_vertikalo_un_horizontalo_dalijumu_apvienojumi.png|right|thumb|300px|]]
 
Šādus dalījumu apvienojumus nosacīti var iedalīt vairākās grupās. Pie trīsdalījumu grupas pieder t.s. dīseles dalījums, dakšas dalījums u.c. Šo figūru biezums labāka veidola panākšanai parasti tiek jūtami sašaurināts, attiecībā pret goda apgabalu laukumu.
 
* '''dīsele''' (fr. ''pairle'', an. ''pall'', vc. ''Deishel'', kr. ''вилообразный крест'') – figūra, ko veido apvērsts ševrons kopā ar pāli.
 
* '''dakša''' (fr. ''pairle renversé'', an. ''pall reversed'', vc. ''Göpel'', kr. ''опрокинутый вилообразный крест'') – figūra, ko veido pālis kopā ar pazeminātu ševronu.
 
Šiem dalījumiem var būt arī variācijas, piemēram, '''pāļadīsele''' (ar dalvā caurejošu pāli, kas turpinās līdz pēdas malai), '''paduse''' (ko veido dīsele ar pildītu augšējo trīsstūri), kā arī sarežģītākas formas, piemēram, '''dakšas dalījums ar skaldītu smaili''' u.c. Bez tam dakša, dīsele, ševrons un spāre var pastāvēt apvienojumā ar galvu, pēdu un sāniem, veidojot jaunas, tomēr reti sastopamas, figūras, piemēram, '''kreiso galvasspāri''' u.c.
 
 
 
Četrdalījuma un šķērsā četrdalījuma apvienojumā rodas t.s. '''ķīļu dalījums''' jeb '''ķīļu krusts''' (fr. ''gironné'', an. ''gironny'', vc. ''geständert'', kr. ''клинчатое деление'' (ja dalījumu skaits lielāks par 8, to uzrāda aprakstā). Ķīļu dalījuma pamatelements ir '''ķīlis''' (fr. ''giron'', an. ''gyron'', vc. ''Ständer'', kr. ''клин''), kura izmēri atbilst vairoga dalījumam 8 laukumos, un var atrasties jebkurā no tiem.
 
 
 
Apvienojot vairākkārtēju skaldījumu, dalījumu un vienlaicīgu šķelšanu no labās, kreisās vai abām pusēm, iegūst trīsstūrus ar dažādu izkārtojumu. Atsevišķi ņemta šī figūra ir '''trīsstūris''' (fr. un an. ''triangle'', vc. ''Dreieck, Spickel'', kr. ''пирамида''), kas var būt gan pildīts, gan tukšu vidu.
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2017. gada 28. februāris, plkst. 07.24

Heraldisko vairogu pamatformas.png

Vairogsheraldikā ģerboņa centrālais objekts, kurā tiek ievietotas ģerboņa figūras un gabali. Heraldiskā vairoga forma līdz XVI gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet vēlāk, kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, tā forma turpināja attīstīties līdzi dizaina modi un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.). Izvēlētā vairoga forma ir katra paša ziņā, un nekādu ierobežojumu te nav, tikai tradīcijas.

Vairoga formu pamattipi:

  • Senākā heraldiskā vairoga forma ir t.s. skandināvu jeb normaņu vairogs, kam ir vertikāli neproporcionāli izstieptas lāses forma ar smailo galu uz leju.
  • XIII gs. sākumā parādījās t.s. gotiskais vairogs, kas daļēji saglabāja normaņu vairoga formu, tikai bija ne tik izstiepts, un ar horizontāli nošķeltu augšējo malu.
  • XIV gs. ģerboņos sāka dominēt t.s. vecfranču vairogs, kas no iepriekšējā atšķīrās ar neizliektu sānu augšējo daļu (vairoga sāni no augšmalas ir perpendikulāri tai, zemāk sākot tikai liekumu uz centru).
  • XIV gs. beigās parādījās t.s. spāņu vairogs, ar taisnstūra augšdaļu, paralēliem sāniem un pusapļa apakšdaļu. XV gs. otrajā pusē spāņu tipa vairogi dažkārt ieguva dinamisku, izliektu plakni ar apaļu izgriezumu sānā turnīra pīķa balstīšanai.
  • No spāņu tipa vairoga formas XV-XVI gs. atvasinājās jauna taisnstūra vairoga forma - tarče (fr. Targe, vāc. Tartsche) - specifisks turnīra vairogs, ko heraldikā vienmēr attēlo sagāztu slīpi pa diognāli.
  • Kopš XV gs. heraldikā sāka izmantot (Anglijas karalistē, Nīderlandes savienotajās provincēs, Francijas karalistē) arī t.s. dāmu vairogus (angl. lozenge), kam bija vairāk vai mazāk vertikāli izstiepta romba forma.
  • No tarčes tipa vairoga formas XVII gs. atvasinājās t.s. poļu vairogs, kam simetrijas labad pīķa turētājrobs bija izgrieztas arī otrā sānā, vai pat manierisma stilā šādi robi bija vairāki.
  • Renesanses laika Itālijas zemēs heraldikā parādījās t.s. kartuša jeb itāļu vairogs, - dažādi, atkarībā no autora fantāzijas un mākslas tendencēm konkrētajā laikā, deformēta apļa vai ovāla forma, kuru ierāmē greznas volūtas.
  • XVIII gs. parādījās (vispirms Anglijas karalistē) stilizētas viduslaiku vairogu formas - t.s. angļu vairogi, - kuras dominēja XIX-XX gs.
  • Kontinentā kopš XVIII gs. populārs kļuva t.s. franču vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un lejup vērstu vidussmaili.
  • XIX gs. heraldikā izplatās no franču tipa vairoga atvasināta t.s. spāņu vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un līdzenu apakšējo malu.

Heraldikā vairoga laukums, strikti ievērojot heraldikā pieņemtos krāsu salikumus, ir heraldiskās informācijas pamatnesējs:

heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti

vairoga laukumi

Heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti: – vairoga plaknes jeb "lauka" (fr. champ, an. field, vc. Feld, kr. поле) dalījums 9 pamat- "punktos", "laukumos" jeb "vietās" (fr. point de l'écu, an. point, vc. Platz), pēc kurām nosaka heraldisko dalījumu un skaldījumu, neheraldisko figūru un heraldisko goda gabalu izvietojumu.

Vairoga puses tiek sauktas nevis no skatītāja, bet no vairoga turētāja skatu punkta, tātad vairoga labā puse ir tā, kuru skatītājs redz kā kreiso.

  • Labajā pusē vertikāli esošos trīs laukumus (1, 4, 7) sauc par labajiem sāniem (fr. flanc dextre, an. dexter flank, vc. rechte Flanke, rechte vordere Seite, kr. правый край).
  • Pretējā pusē esošie laukumi (3, 6, 9) ir kreisie sāni (fr. flanc senestre, an. sinister flank, vc. linke Flanke, linke hintere Flanke, kr. левый край).
  • Trīs vidū esošie laukumi viens virs otra (2, 5, 8) kopā veido pāļa vietu (vc. Pfahlstelle, kr. место столба, в столб).
  • Augšējie trīs laukumi (1, 2, 3) kopā veido galvu (fr. chef, an. chief, vc. Schildhaupt, kr. глава). Galvas svarīgākais laukums ir vidējais (2), ko franču heraldikā dēvē par vidus galvu( chef du milieu) jeb galvas punktu (point du chef). Pārējie abi laukumi attiecīgi ir labais augšējais stūris (1) un kreisais augšējais stūris (3) (fr. chef dextre/senestre, an. dexter/sinester chief, vc. rechtes/linkes Obereck, kr. правая/левая сторона главы).
  • Trīs vidū esošie laukumi viens blakus otram (4, 5, 6) ir t.s. baļķa vieta, ko dēvē arī par sirds rindu (fr. emplacement de la fasce, vc. Herzreihe, Balkenstelle, kr. середина щита) ar labo sirds vietu (4) un kreiso sirds vietu (6) (fr. point de coeur dextre/senestre, an. dexter/sinester fess point, vc. rechte/linke Hüftestelle, kr. правая/левая сторона от сердца). Vidū esošais laukums (5) ir sirds jeb sirds vieta (fr. coeur, an. fess point, vc. Herzstelle, kr. сердце щита. Tas ir viens no svarīgākajiem vairoga laukumiem, kurā var likt t.s. sirds vairogu (fr. écu en coeur).
  • Trīs apakšā esošie laukumi viens blakus otram (7, 8, 9) ir pēda (fr. pointe, vc. Schildfuß, kr. оконечность). Arī tai ir labais apakšējais stūris (7) un kreisais apakšējais stūris (9) (partie dextre/senestre de la pointe, arī base de troite/de gauche, an. dextre/sinister base point, vc. rechtes/linkes Untereck, kr. правый/левый нижний угол), bet vidū esošais ir pēdas punkts (fr. point de la pointe, vc. Schildfußstelle, kr. середина оконечности).
  • Starp galvu un baļķa vietu vidū ir goda vieta jeb krūšu vieta (fr. point honorable, vc. Ehrenstelle vai Bruststellem kr. почетное место).
  • Starp baļķa vietu un pēdu vidū atrodas nabas vieta (fr. nombril, an. nombril point, vc. Nabelstelle, kr. чрево щита).

figūru izkārtojums uz vairoga

Izkartojums.png

Heraldisko figūru izkārtojums pakļaujas vienīgi konkrētā ģerboņa tradīcijai, nevis kādiem teorētiskiem vispārinātiem likumiem vai priekšstatiem par simetriju un kompozīciju. Figūru novietojuma noteikšanai lieto apzīmējumu likts (fr. posé). savukārt, runājot par galveno papildinošām figūrām, saka, ka tās novietotas pret galveno figūru (fr. rangé).

Ja ir viena pati parastā figūra, tā, visbiežāk, tiks izvietota vairoga centrā, cenšoties maksimāli aizpildīt lauku. Gadījumi, kad tukšā laukā figūra novietota ārpus centra, ir reti. Divas vienādas figūras visbiežāk liek vienu virs otras, un blazonējumā (ģerboņa aprakstā) to nemaz nepiemin, norāda tikai tajos retajos gadījumos, ja tās novietotas viena otrai blakus.

Figūru skaitam pieaugot, jānorāda to novietojumu vai nu rindās, vai atvasinot kārtojuma izskatu no kāda atbilstoša heraldiskā gabala. Gadījumā, ja ģerboņa aprakstā minētas trīs vai vairāk figūras, taču nav norādīts to izvietojums, jāpieņem, ka tās liktas pāļa virzienā. Savukārt, ja divas, trīs vai vairāk figūras atrodas vairoga galvā vai pēdā, skaidrs, ka tās kārtotas sijas virzienā, horizontāli, un to blazonējumā nemin. Iecienītākais novietojums trim figūrām ir kārtojums divās rindās: augšējā liekot divas, apakšā – vienu figūru (aprakstā: "2/1"). Iespējams arī ir pretējs salikums, taču tas ir "slikti kārtots" (fr. mal ordonné).

Parastās figūras, kurām ir izstiepta forma (zobeni, vāles, atslēgas, lielgabalu stobri u.tml.) visbiežāk divas krusto vai veido saišķi no trim figūrām, savieno ar smailēm vai rokturiem, liek dakšas vai dīseles veidā.

Mazo figūru skaitu neuzrāda, ja tās vienmērīgi klāj visu laukumu. Ja daļa mazo figūru tiek grieztas līdz ar vairoga malu, saka izkaisīts (fr. semé, an. semy, vc. bestreut, kr. усеянный), bet ja visas figūriņas ietilpst lauka robežās, vācu tradīcijā saka izsēts (vc. besät, kr. усеянный).

Vēl pastāv tāds izkārtojums, kurā parastā figūra daļēji pazūd zem kāda no dalījumiem vai figūrām. Ja figūra parādās no vairoga malas vai skaldījuma, tā ir izaugoša vai iznākoša atkarībā no tā, vai redzama no apakšas vai sāniem: "(..) kas izaug no (..)" un "(..) kas iznāk no (..)". Ja figūra ir taisni nogriezta, proti, redzama tikai tā tās daļa, kas nesaskaras ar kādu citu figūru vai dalījumu, veidojas samērā rets gadījums, ko dēvē par "figūru kropļošanu".

Ja vairogā jāizkārto dažāda rakstura un nozīmīguma figūras, jāievēro virkne principu un formulējumu. Izplatīta ir heraldisko figūru papildināšana ar mazākām parastajām figūrām, ko dēvē par "pavadīšanu" (fr. accompagné, vc. begleitet, kr. сопровожденный по сторонам), taču latviešu heraldikā tā vietā biežāk lieto starp. Ja pavadošās figūras ir vairākas un kārtotas paralēli galvenajai figūrai, tās dēvē par gar malu liktas. Ja ģerboņa aprakstā netiek precizēts, cik no parastajām figūrām atrodas vienā un cik – otrā pusē, jāsaprot, ka skaits dalīts uz pusēm. Arī gadījumā, ja ir nepāra skaita figūras, izvietojumu neuzrāda, ja augšā ir divas, bet apakšā – viena, jo tas piederas pie pavadošo elementu kārtojuma standarta. Izplatītāka ir galveno heraldisko dalījumu un figūru papildināšana, uzliekot virsū parastās figūras, ko apraksta kā tam uzlikts vai uz tā uzlikts. Gadījumā, ja kādi elementi novietoti krusta vai šķērskrusta atstātajos brīvajos vairoga laukumos, saka, ka novietots ir stūros. Ja kāda no mazajām figūrām atrodas virs kādas lielākas, tai nepieskaroties, tad to tā arī dēvē: virs tā.

Pamatfigūrai var būt pakārtota arī viena vai vairākas mazākas figūras, kas pieskaras tās augšējai malai – kas nes (fr. surmonté, an. in chief, vc. überhöht, kr. увенчанный).

Nereti jau kombinētām figūrām var klāties pāri vēl kāda figūra, kas vairāk vai mazāk nosedz apakšējās. Tādā gadījumā saka pāri (fr. brochant, an. over all, vc. überdeckend, kr. прикрытый)

vidusvairogs

Ģerboņa papildināšanā izmanto t.s. vidusvairogu (fr. sur le tout, an. escutcheon, vc. Mittelschild, kr. средний щит) – proporcionāli mazāku vairogu ar citu ģerboni, ko uzliek esošajam pa vidu. Uz vidusvairoga centrā var atrasties vēl viens, mazāks vairodziņš, t.s. sirds vairogs (fr. sur le tout du tout, vc. Herzschild, kr. сердцевой щит), kuru lieto samērā retos gadījumos, kombinējot valsts, amata un dzimtas ģerboni. Visos gadījumos dzimtas ģerboņa vairogs (vc. Stammwappen) atrodas virspusē. Ja vairogā likti vairāki vidusvairogi, tos visus dēvē par sirds vairogiem. Tie bez galvenās - sirds - vietas var atrasties arī vairoga galvā (goda vietā), un var likt vēl kādu arī t.s. nabas vietā.

Skat. arī:

Literatūra par šo tēmu

  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. ISBN 978-9984-729-93-0

  • Parker, James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. Oxford: James Parker & Co., 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
  • Dennys, Rodney. The Heraldic Imagination. New York: Clarkson N. Potter, 1975
  • Elvins, Mark Turnham. Cardinals and Heraldry (Illustrated by Anselm Baker, foreword by Maurice Noël Léon Couve de Murville, preface by John Brooke-Little). London: Buckland Publications, 1988
  • Fairbairn, James. Fairbairn’s Crests of the Families of Great Britain & Ireland. 2v. Revised ed. New York: Heraldic Publishing Co., 1911 (New York: Bonanza Books, 1986 in 1 vol.)
  • Humphery-Smith, Cecil. Ed and Augmented General Armory Two, London, Tabard Press, 1973
  • Innes of Learney, Sir Thomas "Scots Heraldry" 2nd ed, Edinburgh and London: Oliver and Boyd, 1956
  • Paul, James Balfour. An Ordinary of Arms Contained in the Public Register of All Arms and Bearings in Scotland. Edinburgh: W. Green & Sons, 1903
  • Wagner, Sir Anthony R. Heralds of England: A History of the Office and College of Arms. London: HMSO, 1967
  • Le Févre, Jean. A European Armorial: An Armorial of Knights of the Golden Fleece and 15th Century Europe. (Edited by Rosemary Pinches & Anthony Wood) * London: Heraldry Today, 1971
  • Louda, Jiří and Michael Maclagan. Heraldry of the Royal Families of Europe. New York: Clarkson Potter, 1981. Reprinted as Lines of Succession (London: Orbis, 1984)
  • Rietstap, Johannes B. Armorial General. The Hague: M. Nijhoff, 1904-1926 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1967)

  • Siebmacher, Johann. J. Siebmacher’s Grosses und Allgemeines Wappenbuch Vermehrten Auglage. Nürnberg: Von Bauer & Raspe, 1890-1901

Resursi internetā par šo tēmu