Atšķirības starp "Pugo Boriss" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Boriss Pugo, dzimis 1937. gada 19. februārī Kaļiņinā (mūsd. Tvera), latvietis. 1940. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu 1940. gadā sakarā ar tēva – Kārļa Pugo (1896–1955) – pārcelšanu partijas darbā. Sākoties Vācijas-PSRS karam [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] ietvaros, ģimene evakuējās uz Ķirovu, bet 1943. gadā pārcēlās uz Maskavu. 1948. gadā Pugo ģimene atkal pārcēlās uz Rīgu. 1951. gadā Boriss Pugo kļuva par [[Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība]]s (VĻKJS) biedru. Pēc vidusskolas absolvēšanas, 1955. gada septembrī uzsāka mācības Latvijas Valsts universitātē, kur studējis līdz 1958. gada jūlijam – daļu iepriekš Latvijas Valsts universitātes īstenoto studiju programmu pārcēla uz tikko izveidoto Rīgas Politehnisko institūtu, kur viņš turpināja studijas no 1958. gada augusta līdz 1960. gada jūlijam. Absolvēja mašīnbūves tehnoloģijas, metālgriešanas darba galdu un instrumentu specialitāti un iegūstot inženiera mehāniķa kvalifikāciju. | Boriss Pugo, dzimis 1937. gada 19. februārī Kaļiņinā (mūsd. Tvera), latvietis. 1940. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu 1940. gadā sakarā ar tēva – Kārļa Pugo (1896–1955) – pārcelšanu partijas darbā. Sākoties Vācijas-PSRS karam [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] ietvaros, ģimene evakuējās uz Ķirovu, bet 1943. gadā pārcēlās uz Maskavu. 1948. gadā Pugo ģimene atkal pārcēlās uz Rīgu. 1951. gadā Boriss Pugo kļuva par [[Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība]]s (VĻKJS) biedru. Pēc vidusskolas absolvēšanas, 1955. gada septembrī uzsāka mācības Latvijas Valsts universitātē, kur studējis līdz 1958. gada jūlijam – daļu iepriekš Latvijas Valsts universitātes īstenoto studiju programmu pārcēla uz tikko izveidoto Rīgas Politehnisko institūtu, kur viņš turpināja studijas no 1958. gada augusta līdz 1960. gada jūlijam. Absolvēja mašīnbūves tehnoloģijas, metālgriešanas darba galdu un instrumentu specialitāti un iegūstot inženiera mehāniķa kvalifikāciju. | ||
| − | Vēl būdams students, 1959. gada decembrī sāka strādāt par inženieri tehnologu Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) speciālajā konstruktoru birojā. Tur strādāja līdz 1961. gada oktobrim, paralēli darbojās kā Latvijas komjaunatnes ([[LĻKJS]]) pirmorganizācijas sekretārs. 1961. gadā Pugo apprecējās] ar Valentīnu Golubevu. No 1961. gada oktobra turpināja darbu kā LĻKJS Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona otrais un tad pirmais sekretārs. 1962. gadā piedzimis dēls Vadims Pugo. | + | Vēl būdams students, 1959. gada decembrī sāka strādāt par inženieri tehnologu Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) speciālajā konstruktoru birojā. Tur strādāja līdz 1961. gada oktobrim, paralēli darbojās kā Latvijas komjaunatnes ([[LĻKJS]]) pirmorganizācijas sekretārs. 1961. gadā Pugo apprecējās] ar Valentīnu Golubevu. No 1961. gada oktobra turpināja darbu kā LĻKJS Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona otrais un tad pirmais sekretārs. 1962. gadā piedzimis dēls Vadims Pugo. No 1963. gada jūlija līdz 1968. gada februārim Boriss Pugo bija VĻKJS CK komjaunatnes organizāciju nodaļas sektora vadītāja vietnieks Maskavā. 1963. gada jūlijā kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas ([[PSKP]]) biedru. Apbalvots ar VĻKJS CK Goda rakstu un nozīmi "Par aktīvu darbu komjaunatnē". 1968. gada februārī norīkots darbā Rīgā,kur līdz 1969. gada aprīlim ir [[LKP]] Rīgas pilsētas komitejas organizatoriskā darba nodaļas vadītājs. No 1969. gada aprīļa LĻKJS CK pirmais sekretārs, ko viņš pildīja līdz 1970. gada jūnijam, kā arī LĻKJS CK biroja loceklis. No 1970. gada jūnija Boriss Pugo atkal pārcelts uz Maskavu, kur pildīja VĻKJS CK pirmā sekretāra pienākumus, tad īsu brīdi līdz 1974. gada novembrim kļuva par PSKP CK inspektoru. Apbalvots ar jubilejas medaļu "Par varonīgu darbu. Atzīmējot V. I. Ļeņina 100. dzimšanas dienu", Atzinības zīmi, kā arī Bulgārijas Tautas Republikas, Čehoslovākijas un Mongolijas Tautas Republikas apbalvojumiem. 1974. gada novembrī pārcelts uz darbu Rīgā, kur pildīja LKP CK partijas organizatoriskā darba nodaļas vadītāja amatu. |
[[Kategorija:P]] | [[Kategorija:P]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 2. marts, plkst. 16.31
Boriss Pugo (1937-) – PSRS valsts iestāžu darbinieks
Boriss Pugo, dzimis 1937. gada 19. februārī Kaļiņinā (mūsd. Tvera), latvietis. 1940. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu 1940. gadā sakarā ar tēva – Kārļa Pugo (1896–1955) – pārcelšanu partijas darbā. Sākoties Vācijas-PSRS karam 2. pasaules kara ietvaros, ģimene evakuējās uz Ķirovu, bet 1943. gadā pārcēlās uz Maskavu. 1948. gadā Pugo ģimene atkal pārcēlās uz Rīgu. 1951. gadā Boriss Pugo kļuva par Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) biedru. Pēc vidusskolas absolvēšanas, 1955. gada septembrī uzsāka mācības Latvijas Valsts universitātē, kur studējis līdz 1958. gada jūlijam – daļu iepriekš Latvijas Valsts universitātes īstenoto studiju programmu pārcēla uz tikko izveidoto Rīgas Politehnisko institūtu, kur viņš turpināja studijas no 1958. gada augusta līdz 1960. gada jūlijam. Absolvēja mašīnbūves tehnoloģijas, metālgriešanas darba galdu un instrumentu specialitāti un iegūstot inženiera mehāniķa kvalifikāciju.
Vēl būdams students, 1959. gada decembrī sāka strādāt par inženieri tehnologu Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) speciālajā konstruktoru birojā. Tur strādāja līdz 1961. gada oktobrim, paralēli darbojās kā Latvijas komjaunatnes (LĻKJS) pirmorganizācijas sekretārs. 1961. gadā Pugo apprecējās] ar Valentīnu Golubevu. No 1961. gada oktobra turpināja darbu kā LĻKJS Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona otrais un tad pirmais sekretārs. 1962. gadā piedzimis dēls Vadims Pugo. No 1963. gada jūlija līdz 1968. gada februārim Boriss Pugo bija VĻKJS CK komjaunatnes organizāciju nodaļas sektora vadītāja vietnieks Maskavā. 1963. gada jūlijā kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedru. Apbalvots ar VĻKJS CK Goda rakstu un nozīmi "Par aktīvu darbu komjaunatnē". 1968. gada februārī norīkots darbā Rīgā,kur līdz 1969. gada aprīlim ir LKP Rīgas pilsētas komitejas organizatoriskā darba nodaļas vadītājs. No 1969. gada aprīļa LĻKJS CK pirmais sekretārs, ko viņš pildīja līdz 1970. gada jūnijam, kā arī LĻKJS CK biroja loceklis. No 1970. gada jūnija Boriss Pugo atkal pārcelts uz Maskavu, kur pildīja VĻKJS CK pirmā sekretāra pienākumus, tad īsu brīdi līdz 1974. gada novembrim kļuva par PSKP CK inspektoru. Apbalvots ar jubilejas medaļu "Par varonīgu darbu. Atzīmējot V. I. Ļeņina 100. dzimšanas dienu", Atzinības zīmi, kā arī Bulgārijas Tautas Republikas, Čehoslovākijas un Mongolijas Tautas Republikas apbalvojumiem. 1974. gada novembrī pārcelts uz darbu Rīgā, kur pildīja LKP CK partijas organizatoriskā darba nodaļas vadītāja amatu.
