Atšķirības starp "Reisneri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Reusner_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Reusner_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Reisneri''' (''von Reusner'', kr. ''фон Рейснеры'') - prūšu izcelsmes (Pomerānija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (''Michael Reußner'', 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (''Jochann Andreas von Reusner 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no | + | '''fon Reisneri''' (''von Reusner'', kr. ''фон Рейснеры'') - prūšu izcelsmes (Pomerānija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (''Michael Reußner'', 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (''Jochann Andreas von Reusner'', 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no tā dēliem, Martins (''Martin Andreas von Reusner'', 1718-1789) 1768. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni, ieguva īpašumu Skultē. 1797. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību vēsturnieks (''Michael von Reusner'', 1868-1928) | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Narvas komandants Andreass fon Reisners (''Andreas von Reusner'', kr. ''Карл Андреас Андреевич фон Рейснер'', 1793-1855); ārsts anatoms, Tērbatas universitātes profesors Ernsts fon Reisners (''Ernst von Reusner (Reißner)'', 1824-1878); jurists, tiesību vēsturnieks (''Michael von Reusner'', 1868-1928). |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 2. marts, plkst. 19.24
fon Reisneri (von Reusner, kr. фон Рейснеры) - prūšu izcelsmes (Pomerānija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (Michael Reußner, 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (Jochann Andreas von Reusner, 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no tā dēliem, Martins (Martin Andreas von Reusner, 1718-1789) 1768. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni, ieguva īpašumu Skultē. 1797. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Narvas komandants Andreass fon Reisners (Andreas von Reusner, kr. Карл Андреас Андреевич фон Рейснер, 1793-1855); ārsts anatoms, Tērbatas universitātes profesors Ernsts fon Reisners (Ernst von Reusner (Reißner), 1824-1878); jurists, tiesību vēsturnieks (Michael von Reusner, 1868-1928).
