Atšķirības starp "Reisneri" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Reisneri''' (''von Reusner, Reussner, Reußner'', kr. ''фон Рейснеры'') - vācu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Pirmo reizi avotos Reisneri pieminēti 1359. gadā kā ķeizara Kārļa IV vasaļi. Baltijas atzara aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (''Michael Reußner'', 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (''Jochann Andreas von Reusner'', 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no tā dēliem, Martins (''Martin Andreas von Reusner'', 1718-1789) 1768. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni, ieguva īpašumu Skultē. 1797. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās mācītāja, jurista vai mediķa karjeru. | '''fon Reisneri''' (''von Reusner, Reussner, Reußner'', kr. ''фон Рейснеры'') - vācu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Pirmo reizi avotos Reisneri pieminēti 1359. gadā kā ķeizara Kārļa IV vasaļi. Baltijas atzara aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (''Michael Reußner'', 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (''Jochann Andreas von Reusner'', 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no tā dēliem, Martins (''Martin Andreas von Reusner'', 1718-1789) 1768. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni, ieguva īpašumu Skultē. 1797. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās mācītāja, jurista vai mediķa karjeru. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pirmās tipogrāfijas Rēvelē ierīkotājs Kristofs Reisners (?-1637); Rīgas virsmācītājs Andreass fon Reisners (''Martin Andreas Reusner'', 1718-1789); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Narvas komandants Andreass fon Reisners (''Andreas von Reusner'', kr. ''Карл Андреас Андреевич фон Рейснер'', 1793-1855); ārsts anatoms, Tērbatas universitātes profesors Ernsts fon Reisners (''Ernst von Reusner (Reißner)'', 1824-1878); jurists, tiesību vēsturnieks (''Michael von Reusner'', 1868-1928); dzejniece, komuniste, "sarkanā valkīra" Larisa fon Reisnera (kr. ''Лариса Рейснер'', 1895-1926), [[Tautas | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pirmās tipogrāfijas Rēvelē ierīkotājs Kristofs Reisners (?-1637); Rīgas virsmācītājs Andreass fon Reisners (''Martin Andreas Reusner'', 1718-1789); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Narvas komandants Andreass fon Reisners (''Andreas von Reusner'', kr. ''Карл Андреас Андреевич фон Рейснер'', 1793-1855); ārsts anatoms, Tērbatas universitātes profesors Ernsts fon Reisners (''Ernst von Reusner (Reißner)'', 1824-1878); jurists, tiesību vēsturnieks (''Michael von Reusner'', 1868-1928); dzejniece, komuniste, "sarkanā valkīra" Larisa fon Reisnera (kr. ''Лариса Рейснер'', 1895-1926), [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, Satversmes sapulces loceklis, vēlāk zvērināts advokāts Arturs fon Reisners; viens no sociāldemokrātu līderiem, jurists M. fon Reisners. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Iļķenes (''Hilchensfähr''), Skultes (''Adiamünde''), Ānes (''Aahof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Iļķenes (''Hilchensfähr''), Skultes (''Adiamünde''), Ānes (''Aahof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 2. marts, plkst. 20.52
fon Reisneri (von Reusner, Reussner, Reußner, kr. фон Рейснеры) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimtas vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Pirmo reizi avotos Reisneri pieminēti 1359. gadā kā ķeizara Kārļa IV vasaļi. Baltijas atzara aizsācējs ir Burtnieku mācītājs Mihaels (Michael Reußner, 1590-1674). Savukārt mazmazdēls Andreass (Jochann Andreas von Reusner, 1685-1764), mācītājs Mazsalacā, ar saviem desmit bērniem lika pamatus dzimtas daudzskaitlīgumam. Viens no tā dēliem, Martins (Martin Andreas von Reusner, 1718-1789) 1768. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni, ieguva īpašumu Skultē. 1797. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās mācītāja, jurista vai mediķa karjeru.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pirmās tipogrāfijas Rēvelē ierīkotājs Kristofs Reisners (?-1637); Rīgas virsmācītājs Andreass fon Reisners (Martin Andreas Reusner, 1718-1789); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Narvas komandants Andreass fon Reisners (Andreas von Reusner, kr. Карл Андреас Андреевич фон Рейснер, 1793-1855); ārsts anatoms, Tērbatas universitātes profesors Ernsts fon Reisners (Ernst von Reusner (Reißner), 1824-1878); jurists, tiesību vēsturnieks (Michael von Reusner, 1868-1928); dzejniece, komuniste, "sarkanā valkīra" Larisa fon Reisnera (kr. Лариса Рейснер, 1895-1926), Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis, vēlāk zvērināts advokāts Arturs fon Reisners; viens no sociāldemokrātu līderiem, jurists M. fon Reisners.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Iļķenes (Hilchensfähr), Skultes (Adiamünde), Ānes (Aahof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Галина Пржиборовская. Лариса Рейснер. - Молодая гвардия: Москва, 2008
