Atšķirības starp "Elite" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Elite''' (no lat. ''eligere'' = "izvēlēt [labāko]"; an. ''elite'', vc. ''Elite'', fr. ''élite'', kr. ''элита'') – labākie. Sabiedrības "labākā" | + | '''Elite''' (no lat. ''eligere'' = "izvēlēt [labāko]"; an. ''elite'', vc. ''Elite'', fr. ''élite'', kr. ''элита'') – labākie. Sabiedrības "labākā" daļa, kas, pateicoties sociālajam statusam, ietekmei, audzināšanai, tradīcijām, prasmēm un izglītībai, vada konkrēto sabiedrību vai populāciju. Terminu tā mūsdienu nozīmē pirmais pielietoja ekonomists un sociologs Vilfrēdo Parēto 1920. gadā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 19. marts, plkst. 20.22
Elite (no lat. eligere = "izvēlēt [labāko]"; an. elite, vc. Elite, fr. élite, kr. элита) – labākie. Sabiedrības "labākā" daļa, kas, pateicoties sociālajam statusam, ietekmei, audzināšanai, tradīcijām, prasmēm un izglītībai, vada konkrēto sabiedrību vai populāciju. Terminu tā mūsdienu nozīmē pirmais pielietoja ekonomists un sociologs Vilfrēdo Parēto 1920. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Drošons Hugo. Kāpēc vienmēr valda elites. // Rīgas laiks. 03.2017., 16.-20. lpp.
- Ansell Ben W., Samuels David J. Inequality and Democratization : An Elite-Competition Approach. - Cambridge University Press: New York, 2015. ISBN 9780521168793
- Hartmann Michael. The sociology of elites. - Taylor & Francis: 2007. ISBN 978-0-415-41197-4
- John Scott. The Sociology of Elites: The study of elites. - Brookfield, Vt., USA, 1990. ISBN 978-1-85278-390-7
