Atšķirības starp "Bulgārijas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Ilustratīvie materiāli)
82. rindiņa: 82. rindiņa:
 
== Ilustratīvie materiāli ==
 
== Ilustratīvie materiāli ==
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
−
Attēls:Bolgaria_map_Asen2.jpg|Bolgāra ap 1240. gadu
+
Attēls:Bolgaria_map_Asen2.jpg|Bulgārija ap 1240. gadu
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  

Versija, kas saglabāta 2008. gada 1. decembris, plkst. 10.44

Bolgāras valsts
Madaria rider.jpg
pastāv:
  • 681.-1018. g.
  • 1185.-1396. g.
galvaspilsēta:
  • Pliskusa (~681.-893. g.)
  • Preslava (893.-972. g.)
  • Skopje (~972.-990. g.)
  • Ohrida ( 990.-1018. g.)
hani:
  • Asparuhs (668.-702. g.)
  • Tervels (702.-721. g.)
  • Kormess (721.-738. g.)
  • Sevars (738.-753. g.)
  • Kormisošs (762.-765. g.)
  • Vinehs (756.-762. g.)
  • Telecs (762.-765. g.)
  • Sabins (765.-766. g.)
  • Umors (766. g.)
  • Toktu (756.-762. g.)
  • Pagans (767.-768. g.)
  • Telerigs (768.-777. g.)
  • Kardams (777.-802. g.)
  • Krums (803.-814. g.)
  • Omurtags (814.-831. g.)
  • Malamirs (831.-836. g.)
  • Presians I (836.-852. g.)
kņazi:
  • Boriss I (852.-889. g.)
  • Rasate Vladimirs (889.-893. g.)
  • Pēteris I (927.-969. g.)
  • Boriss II (969.-977. g.)
  • Romans (977.-997. g.)
  • Samuils (997.-1014. g.)
  • Gavrails Radomirs (1014.-1015. g.)
  • Presians II (1018. g.)
cari:
  • Simeons I (893.-927. g.)
  • Joanns Vladislavs (1015.-1018. g.)
  • Pēteris II (1040.-1041. g.)
  • Pēteris III (1072. g.)
  • Pēteris IV (1185.-1197. g.)
  • Joanns Asens (1190.-1196. g.)
  • Kalojans (1197.-1207. g.)
  • Borils (1207.-1218. g.)
  • Joanns II (1218.-1241. g.)
  • Kolomans I (1241.-1246. g.)
  • Mihaels I (1246.-1256. g.)
  • Kolomans II (1256. g.)
  • Mico (1256.-1257. g.)
  • Konstantins (1257.-1277. g.)
  • Ivailo (1277.-1280. g.)
  • Joanns III (1279. -1280. g)
  • Georgijs I (1280.-1292. g.)
  • Smilecs (1292.-1298. g.)
  • Čaka (1299. g.)
  • Teodors (1300.-1321. g.)
  • Georgijs II (1321.-1322. g.)
  • Mihaels II (1323.-1330. g.)
  • Joanns IV (1330.-1331. g.)
  • Joanns V (1331.-1371. g.)
  • Joanns VI (1371.-1395. g.)
  • Joanns VII (1356.-1397. g.)
Asparuh-map.jpg

Bulgārijas valsts (tj. Bolğar ile; bulg. Българска държава, vai Първo Българско царство), Donavas Bulgārija (bulg. Дунавска България) - valsts Balkānu pussalas ziemeļos, Melnās jūras austrumu piekrastē, laikā no 681. līdz 971. gadam. Valsti izveidoja te no Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēm pēc Bulgāras lielhanistes sabrukuma ieradusies tjurku bulgāru cilšu savienība hana Asparuha (Аспарух, ~640.-700.) vadībā. 681. gadā netālu no Donavas grīvas bulgāri sakāva Austrumromas impērijas imperatora Konstantina IV karaspēku, piespiežot Bizantiju atzīt šādas bulgāru valsts pastāvēšanu. 865. gadā, kņaza (pirms kristīšanās - hana) Borisa I laikā (852.-889.) tika pieņemta kristietība. X gs. bogomilu sektas izraisītā iekšējā pilsoņu kara rezultātā valsts panīka, un 969. gadā to iekaroja Bizantijas impērija. Valsts ziemeļrietumu apgabali saglabāja neatkarību kā t.s. Rietumbulgārijas valsts līdz 1018. gadam, kad to iekaroja Bizantijas armija, padarot par impērijas provinci. T.s. Joanna Asena un Pētera (Petra) vadītās sacelšanās rezultātā Bulgārijas valsts tika atjaunota (t.s. Otrā Bulgārijas valsts). 1242. gadā tā piedzīvo sakāvi karā ar mongoļiem un līdz 1270. gadam kļūst par to vasaļvalsti. 1396. gadā šo zemi iekaro Osmaņu impērija, un nākošā - Bulgārijas cariste, - izveidojas tikai XIX gs. beigās.

Ilustratīvie materiāli

  • Bulgārija ap 1240. gadu

Literatūra

  • Fine, Jr., John V.A. The Early Medieval Balkans. - Ann Arbor, University of Michigan Press, 1991, ISBN 978-0472081493.
  • Fine, Jr., John V.A. The Late Medieval Balkans. - Ann Arbor, University of Michigan Press, 1987, ISBN 0-472-08260-4
  • Андреев, Й. Българските ханове и царе (VII-XIV в.). - София, 1987

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bulgārijas_valsts&oldid=6561"